Tik mūžs būs īss,
Cik paspīdēsi;
Tik mūžs būs garš,
Cik paveikt spēsi.

Līdz apvārsnim, līdz malām pilns šis klajums:
Nes sēkla sēklu, sakne sakni sapin,
Stars savu izkapti uz smalkas vizlas kapin,
Bet zied tavs mūžs! Un gavilē tavs gājums.

Nu sāka saulīte
Rotāties;
Te bij' rītā,
Te vakarā,
Te nu līgo
Dienas vidū.

Tek saulīte launagā,
No launaga vakarā;
Tā tecēja mans mūžiņš
No jaunuma vecumā.

Parādies tu, saulīte,
Kuru vidu tu līgoji:
Vai līgoji dienas vidu
Vai vakara pusītē.

Jādzīvo, lai būtu prieks

Vēl nevajag(a, bēdāties, vēl labi ies, vēl labi ies.

Vēl nevajag(a) priecāties, vēl sazin kā var gadīties.


Vēl nevajag(a) apstāties, vēl gadi ies, vēl gadi ies.


Vēl nevajag(a) brīnīties par to, ka zirgs māk badīties.

Rādi rīdi rallalā! Saulīt' noriet vakarā

Rādi rīdi rallasā! Dzīve tā kā Dallasā.

Rādi rīdi rallalā! Laimes nav, ak, tas ir nieks!

Rādi rīdi rallasā! Jādzīvo, lai pašiem prieks!

Dzīve ātra ir kā limuzīns,
Salda tā kā saldais sarkanvīns,
Skaista tā kā saule rītausmā
Katram viena viena vienīgā.