Mīļā, manas stiprās rokas spēs tevi nest kalnā visu mūžu!

/Viktors Zaķis/

Meitenei - Lūdzu, stāvi ar mani pie jūras saulrietā, Neatstāj mani tur vienu. Lūdzu pamosties man blakus gultā saullēktā Nevēlos pamosties viens. Lūdzu skūpsti mani vecgada vakarā Jaungadu pavadīsim kopā Lūdzu raudi par mani pēdējā stundiņā. Jo tad uz mūžu sķirti būsim Lūdzu vienmēr ar mani un nekad par mani, Aizstāvi mani, nenicini. Lūdzu nekad no manis nenovērsies un neaizej. Par vientuļnieku pārtapšu. Lūdzu izmirksti ar mani līdz pēdējai vīlītei. Jo arī tā ir mīlestība. Lūdzu tevi, mīlēsimies, lai sasildītos. Tikai tevi gribu sev blakus. Lūdzu esi man un esi mans atbalsts. Jo savādāk jūtos nedrošs. Lūdzu, lūdzu, lūdzu ... Sadzirdi šos vārdus ...

Saprāts - Tu aizgāji no manis neatskatoties, Tu teici, tikai mani mīli, mūžam mīlēsi. Mūsu mīlai jau ir beigas, ko nu vairs zīlēsi. Es cīnījos, rīkojos, darīju visu. Bet ledus karalienei tas bija par maz. Ko vēl tāds nabaga kalps darīt spēja? Tvēru rozes pie dzelkšņiem, rokas dzelkšņiem dūru. Negaisa laikā sauli un zilas debess būru. Biju gatavs nest tevi jebkur, nebaidoties vēja, vai tiešām tas nenozīmēja neko ? Ja saki nē, šķiet atkal melo. Zināms dāmām patīk dueļi un cīņas. Šoreiz divi, kā bez prāta metās karā, Viens pret otru naidā, viņu liktens tavā varā Katram saki, ka uzvarējis esot, Lai tagad Everesta kalnā nesot. Šis, tavs varas brīdis nu prom ir, Esmu pieķēris tavus melus, ļaunos grēkus, Sapratu, ka laiks ir taupīt savus spēkus. Princese vai zemniece, nav svarīgi. Galvenais ir patiesums, mīlestība, Mīlestība man vienam, nedalīta uz pusēm. Nesavtīga, tā būs, dzirdu tā nāk.

Nav skaistākas meitnes par tevi.
Nav skaistākas actiņas, kādas ir tev.
Nav mīļāka balstiņa, kāda ir tev.
Nav lielāks prieks kādu tu man spēj dot!

En som går inn i tankene dine vil komme inn også ditt liv.