“Sajūtu pietura”
Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā šobrīd ir, tomēr mums ir iespēja šodien
pastrādāt, lai jau rīt uz ielām būtu vairāk smaidu, vairāk prieka un bērnu smieklu!
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam,
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan kādreiz noderēs salā.
Šis ir pats vasaras vidus,
Pats vasaras vidus.
Bet vēl un vēl manas dienas augs,
Kā starota puķe saule plauks
Ik rītu vēlāk miglāju plūdos, -
Bet manas dienas vēl augs.
Mana saule ir debess vidū,
Un viņai vēl kāpt!
Mums ilgi, ilgi jādzīvo vēl -
Ik zvaigznei naktī lai nosit sirds,
Ik stādam un ziedam, kas deg un kvēl -
Mums ilgi, ilgi jādzīvo vēl.
Lai piegurst, mostas, no jauna lai sit-
Ik skaņai, kas augdama dzimst un dzimst,
Ik domai, kas augdama nenorimst.
Ik jaunai sirdij, kas mūžos rit -
Lai piegurst, mostas, no jauna lai sit!
Kādēļ tavas lūpas klusē,
Kādēļ acīs nemirdz prieks?
Kad būs dzīve pāri pusē -
Gan jau vecums plecus lieks.
Skumjas, draugs, kā rūsa melna
Dzīves gaismu tumšot spēj.
Nebēdāsim mēs ne velna -
Arī dūkstīs sēklu sēj.
Vai tas klusums, vai tā dvēs'le,
kas to dziesmu min,
Kuru atmiņas par tevi,
dien' no dienas zin?
Un es klausos, un es klausos
visu nakti to, -
Mēness manas loga rūtis
smaidiem sudrabo...
Var gadi nākt, var krāties -
pēc pussimta nāks simts;
bet, ja tu pļavā pratīsi
ar stārķi sarunāties,
ar akmeni, kas sūnā grimst,
ar straumi, kura steidzas
un bezgalībā rimst,
tad pat pēc simta
mūžs tavs nepierims.
Uzdziedāsim, brāļi,
Jautru dziesmiņu!
Lai iet smagās domas
Savu celiņu!
Dziedāsim par visu,
Kas tik dziesmās mīt...
Būsim jautri šodien:
Diezin, kā ies rīt.
Šķīst laime kā putu burbulīts,
Kā lapa bāl mīlestība,
Bet it kā tērauda asmens trīts
Ir cilvēka nopietna griba.
Katra diena, ko gaidi un vadi,
Zelta mēteli plecos tev liek.
Sapņo, - tie tavi svētītie gadi,
Kuros dvēsele bagāta tiek.
Jūs - mani prieki, manas bēdas
Uz takas, kas ved novakarā.
Bet kādas būs jums savas pēdas
Uz jūsu mūža ceļa garā?
No zaļām pēdām izaugs zāle.
Pie zāles saplauks ziedi sārti,
Un vērsies tuvums, vērsies tāle.
Un vērsies cilvēcības vārti.
Nav vienas dzīves tevī,
Nav vienas dvēseles:
No zemes, no puķēm un putniem
Tu kaut ko sevī nes.
Vēl dzīves kauss nav izsīcis
Un ticēt varam acu priekam.
Kad garām zelta septembris,
Uz maiju cerības vēl liekam.
Ja mērķis kādreiz pazudis,
Vai tādēļ jāskumst ceļiniekam?
Mēs laikam līdz arvienu tiekam
Un ticam - pārslās negaisīs,
Ko devis zelta septembris.
Tu, roze, no puķīšu saimes
Viskrāšņākā māsa; tavs zieds -
Šis rubīnkauss, tajā cik laimes
Un moku! - cik pārpilnam liets!
Tur prieku un sirdssāpju laime
Līst pāri, kad pieskaramies...
Ej tālāk, tu jaunības laime -
Mēs dzīvē vairs netiksimies!...
Zinu, vārdos cilvēks viļas,
Tomēr saki viņus man,
Lai tiek sāpes tikpat dziļas,
Kā ir laime tagad man!
Draugs, kastaņkokam roku sniedz,
Viņš ir kā sirdsapziņa tava.
Uz galda viņa ziedu liec -
Tur viltības un glaimu nava.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums