Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl,
Lai ir ko gaidīt un kas gaida;
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē;
Lai Tevi sargā no debesīm,
Un saprot uz zemes.

Ir sapņi, kas piepildās
Un ir sapņi, kas ir un paliek vienkārši sapņi.
Sapņo un varbūt tieši šodien
kāds Tavs sapnis piepildīsies!

Acīs - prieku,
Lūpās - smaidu,
Sirdī - vienmēr sauli!

SMAIDS: ...neko nemaksā,
bet dara tik daudz......ilgst vienu mirkli,
bet atmiņas par to var saglabāties visu mūžu...
...ir atelpa nogurušajiem,
cerību stars izmisušajiem,
saules siltums skumjajiem...
...to nevar ne aizņemties,
ne nozagt, jo tā ir bagātība,
kura nedos nevienam labumu,
ja vien netiks dota no tīras sirds... :)

Tik valdzinoši var būt mazi sīkumi!
Tāds nieks un diena smaida.
Liegs pieskāriens, vai mīļš
kā runcis vietā pateikts vārds,
Ir labi, ja ir apkārt siltums
tāds un apziņa - par Tevi domā kāds...

Nav nozīmes vārdiem,
Kuri ir tikai vārdi.
Nozīme ir sirds vārdiem
Tiem spēj ticēt,
Tie spēj palīdzēt.
Tajos var klausīties
Un tie ir no sirds.
Tā ir sajūta, kad saproti, ka neesi viens,
Sajūta, kuru ir jāsajūt
Un atkal spēj dzīvot,
Spēj just un smaidīt,
Spēj domāt un mīlēt.
Pietiek tikai ar pāris zilbēm un Tu pacelies spārnos,
Tu ieej citā dimensijā
Un dzīve it kā sākas no jauna.
Liela nozīme ir vārdiem,
Vārdiem, kuri nāk no sirds
Un aizķeras citā sirdī.
Vajag runāt un īstajā brīdī
Kāda sirds, kurai būsi vajadzīgs,
Kāda sirds tevi sadzirdēs
Un spēs pacelties spārnos...
Ir mīļi kādu atgriezt dzīvē!!!

Mīli to, ko ir vērts mīlēt,
aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties,
lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts,
gūsti atelpu arī steigas brīžos un
uzcel žogu starp sevi un raizēm.
Un vēl- lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos,
un, lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi...

Uz atvadām sūtu Tev divas bučas - viena trāpa, otra nē....
un tagad fiksi pakaļ tai otrajai, lai tiec prom no datora.....:)

Nesaki man neko
Paklusē...
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē.

No tava glāsta zaros saplaukst ziedi,
Un marta vējos Tavu elpu jūt.
Jo bez tevis laikam īsti pavasari,
Nemaz virs zemes nevarētu būt.

Es ticu tev!
Tavam smaidam, tavam glāstam,
Tavam bargajam pārmetuma vārdam,
Tavam atklātajam stāstam, ko tu stāsti.
Es ticu Tev.
Jo mīlu...

Ieved mani mierīgos ūdeņos –
Tādi taču vēl pasaulē ir!
Apnikuši man daudzinātie,
Vētras un dziņu krasti.
Ieved mani mierīgos ūdeņos,
Dziļos, dzidros un zaigos.
Man ir vajadzīgs līdzsvars un klusums,
Un tava elpa uz vaiga.

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dzīves guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.

Tu piedod man, es negribēju tīšām
Tā neatļauti tevi iemīlēt,
Bet tici man – ir ļoti, ļoti grūti
Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt.

Ja kaut kas skaists ir manā dzīvē bijis,
Tad tā ir pagātne, kas manī sāp un kvēl.
Jo skaists ir reizēm arī tas, kas paliek nesadzijis,
Par ko tik ļoti manai sirdij kaut kā žēl.