Katra ilgstoša kopdzīve ietver bezierunu saistības ar cilvēku, kuram piemīt arī trūkumi.

Laulībai ir pašai sava matemātika - tā uz pusi
samazina visas raizes. Ja prieki ir dalīti,
tie pieaug neizmērojamā pakāpē,
atbildība sadalās, bet sapratne dubultojas.

Noteiktā vecumā kārtīgi cilvēki piedod viens otram kļūdas un iepriekšējās vājības; vētrainas kaislības, kas viņus krasi nošķīra vienu no otra, aizstāj maiga savstarpēja pieķeršanās.

Laimīga laulība ir kā ilga saruna, kas allaž liekas pārāk īsa.

No zila gaisa, no baltas smilts

To lielo laimi, kas prātus jauca,
Kad bija jūnijs, tik košs un silts,
Tu uzbūvēji - nu kā to sauca? -
No zila gaisa,
No baltas smilts.
Kur tava sēja pēc pirmā vēja? -
Tā lepnā celtne tev šķita vilts,
Tu ieklausījies - un daudzi smēja:
''No zila gaisa...
No baltas smilts...''
Kad gāji tālāk, vēl ilgu vadīts,
Tev daudzreiz brīnā skats tika šķilts:
Cik daudz ir uzcelts, cik daudz ir radīts
No zila gaisa,
No baltas smilts!
Ved tevi atkal - un kas to sacīs? -
Vai tēraudloku, vai mēness tilts,
Bet liela blāzmo šī dzīve acīs
No zila gaisa,
No baltas smilts!
Un nevar atņemt tev lielo slāpi,
Līdz dzisīs sapnis tu būsi kāpis
No zila gaisa -
Zem baltās smilts...

Ar divi spārniem lido dvēsele -
Viens augšup ceļ, bet otrs velk uz leju,
Tu vari kādu brīdi to pat nejust,
Bet - divi spārniem lido dvēsele.

Kas mīl, tas nevairās no sāpēm:
Tas droši viņām pretī iet,
Jo mīla apciemo mūs tāpēc,
Lai dvēsele mums gaiši dzied.

Vēja bites
Martā san.
Krīt gaiša lāse
Uz rokas man.

Zied ciklamena
Uz palodzes
Tu mīli puķes -
Kā tevi es.

Liepu lapa

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu lapu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.

Mīla, mirdzinošā mīla, manas jaunības gods, mana vecuma spieķis...

Ja kaut tik vienu sirdi
Spēj gadu gaitā gūt,
Ir vērts iet visu mūžu,
Lai cik tas būtu grūt'.

Mīlestības aritmētikā viens plus viens ir pilnīgi viss, bet viens mīnus viens nav nekas.

Mīlu tevi tāpēc, ka tu vairāk, nekā to spētu jebkura ticība, esi mudinājis mani kļūt labai un ka tu esi paveicis vairāk nekā jebkurš varbūtējs liktenis, lai padarītu mani laimīgu.

Paliek mēmums. Paliek dīvains maigums.
Ne tas kaut ko grib, ne kaut ko prasa.
Klusē zieds un naktij pagriež vaigu,
Klusējošām lāsēm izkrīt rasa.

Ejot pie altāra, manā sirdī nebija ne mazāko raižu.
Es jutos ļoti laimīga. Ikviena sapnis ir atrast cilvēku, kuru mīli un kurš mīl tevi.