Nebēdz no dzīves

Griez seju savu pret sauli,
Un pagriez to vienmēr pret gaismu,
Tad ēnas aiz muguras ies.
Ej tā savu dzīves ceļu
Un domā par ejamo posmu,
Lai ēnas tev netraucētu.

Par nomoda sapņiem saviem
Un ilgām pēc laimes salas
Tu nemaz nenokaunies;
Un nežēlo likteni savu,
Ja sapņi ir tikai sapņi -
Bet savu dvēseli atver.

Ar priežu adatu smalku
Un rudens tīmekli smalko
Rētas dvēselē nešuj ciet;
Ja laime zied sūriem ziediem
Kā vērmele pļavas malā -
Vai meklēsi citu vēl?

Tik nebēdz no dzīves projām
Un tiec pāri sāpju rētām,
Aiz muguras atstājot ēnas.
Un seju pret sauli griežot
Uz savas dvēseles sauli
Tev ceļš tomēr jāveic pašam...

/Lelde Petraite/

"Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!"

Mazdēliņš:
- Vecmāmiņa, liels paldies par dāvanu.
Vecmāmiņa:
- O! Nav par ko.
Mazdēliņš:
- Es arī tā domāju, bet mamma lika pateikties.

- Tēti laikam šī meža vietā kādreiz bija jūra!
- Kāds tu man gudrs! Kā tu, dēliņ, to saprati?
- Tu paskaties, cik te daudz konservu bundžu!

Bērni sarunājas:
- Mani atrada kāpostos...
- Mani stārķis atnesa...
- Mani no interneta lejupielādēja...

Skolotāja vecāku sapulcē uzrunā Jānīša vecākus:
Jānītis ne tikai slikti uzvedās, viņš piedevām vēl nekavē nevienu stundu.

Puisītis pie pusdienu galda vecākiem nikni jautā: "Kāposti ziemā neaug, stārķi nelido! Tad pasakiet vienreiz, kur es rados?"

Mamma saka Pēterītim:
- Ja labi mācīsies, mēs ar tēti tev nopirksim velosipēdu, bet, ja slikti, tad klavieres.

Dēls jautā mātei:
- Mammu, kas tās par ogām?
- Melnās upenes!
- Kāpēc sarkanas?
- Tāpēc, ka zaļas!

Māte pludmalē jautā mazajam Pēterītim:
- Dēliņ, ko tu tur ēd?
Pēterītis:
- Nezinu, pats atrāpoja...

- Kundzīt, sakiet savam dēlam, lai beidz mani atdarināt!
- Rolandiņ, beidz tēlot muļķi!

Vakars satumst, tēvs pa logu sauc pagalmā:
- Jānīt, vai tu nedomā beidzot nākt mājās?
- Domāju.
- Nu, un? ...
- Tēt, vajag vēl drusku padomāt.

- Tēti, rīt mums skolā būs mazā vecāku sapulce.
- Ko nozīmē "mazā"?
- Tu, es un direktors.

- Tēti, tēti, ko tu labāk vēlējies - dēlu vai meitu?
- Vispār jau es vēlējos tikai labi pavadīt laiku...

Dziesmiņa par prieku

Un, ja nu kādreiz nozākāts
Un triekts un lamāts tieku,
Es apsēžos un uzrakstu
Vienu dziesmiņu par prieku.

Par prieku sev es uzrakstu
Par savu paša prieku,
Un no šīs savas dziesmiņas
Pats priecīgāks es tieku.

Jo nevajaga nemaz daudz –
Kādreiz pavisam nieku,
Lai uzrakstītu sev par prieku
Dziesmiņu par prieku.

Un, ja nu arī tu kaut kā
To neatrodi lieku,-
Tu vari arī uzdziedāt
Šo dziesmiņu par prieku.

Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku.
Ja grib - lai citi arī dzied.
Jo - kur lai es to lieku?

/Imants Ziedonis/