Visu gadu izstaigāju,
Jāņu zāles meklēdama;
Nu atradu Jāņu zāli
Pašā Jāņu vakarā.

Balti ziedi āboliņis
Diža ceļa maliņāi;
Kad atnāks Jāņa diena,
Ievīs tevi vainagā.

Kad lai sliņķis strādā: ziemu- sals, pavasarī- plūdi, rudenī- dubļi, bet vasaru- nav vaļas.

/Somu paruna/

Tiklīdz iedomājies, ka sliktāk vairs nevar būt, tā saproti, ka atkal esi kļūdījies!

Tam, kurš neko nedara, vienmēr ir daudz palīgu.

Dzīves pieredze – tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies.

Mīnuss – tā jau ir puse no plusa! Bet pluss – tas reizēm ir divi mīnusi…

Ja nezini ko gribi – dabūsi to, kas paliek pāri.

Nav neatrisināmu problēmu – ir nepatīkami risinājumi.

Gribētos, lai ne tikai gribētos.

Darbs komandā ir ļoti svarīgs tam, kurš neko nedara.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.

Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.


Un it ne velna nevar saprast,
Kāpēc uz loga puķes zied,
Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.


Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!
Un viens tu dzer no savas krūzes,
Viens savā maizes rikā kod,

Viens ej un pats pie sevis smaidi,
Viens savu rūpju vagu ar...
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,
Un izrādās – tā arī var.


Var jau...

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un tu nezini, kā lai palīdz.

Mīlestība divreiz neatnāk

Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena,
Tā kā tava zārka smagais vāks,
Tā kā tava piedzimšanas diena.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk -
Atnāk, balta uzliesmo un nosit.

Tā mēs ejam. Dienas dziest un aust.
Uguns šautrās ilgu spriegums krājies.
Zibens! Tavs! Un atkal tas nav tavs,
Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.

Viens pēc otra sadeg smaidoši
Zilā zibens trāpītie un ķertie.
Ejam tālāk! Ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie!

Dziesmiņa par prieku

Un, ja nu kādreiz nozākāts
Un triekts un lamāts tieku,
Es apsēžos un uzrakstu
Vienu dziesmiņu par prieku.

Par prieku sev es uzrakstu
Par savu paša prieku,
Un no šīs savas dziesmiņas
Pats priecīgāks es tieku.

Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku.
Ja grib, lai citi arī dzied.
Jo kur lai es to lieku?

Jo nevajaga nemaz daudz –
Kādreiz pavisam nieku,
Lai uzrakstītu sev par prieku
Dziesmiņu par prieku.

Un, ja nu arī tu kaut kā
To neatrodi lieku,-
Tu vari arī uzdziedāt
Šo dziesmiņu par prieku.