Ir katram gadam laimes

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.

Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…

Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

/Pēteris Jurciņš/

Ziemassvētku dzejolis

Klusā un baltā naktī
Svētums vieno mūs.
Krīt sniegpārslas, lido sapņi,
Bet zem brīnuma spārniem
Piepildīts laiks
Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.

Balts un kluss
Šis laiks,
Balts un kluss...

Vien eņģeļu gaviles
Dzirdamas visur,
Kas vieno mūs
Zem debesīm,
Un dāvā mīlestību,
Lai kā svētumu glabātu.

Klusā un baltā naktī
Lēni sniegpārslas krīt
Un brīnuma spārni sedz pasauli,
Jo Dieva Dēls
Ir dāvāts mums.

/Sandra Kubile/

Svētku vakarā

Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.

Aizvējā pie dzelzu sētas platas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecas pār bērniem baltā togā
Ziemassvētku vectētiņa vaigs…

Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

/Jānis Ziemeļnieks/

Ziema

Jau vaļā ziemai vārti
Nāk veca māmiņa
Ar sniega palagiem rokā
Un zemei tos dāvina

Top melnā zeme balta
Tā uzvelk dimanta rotu,
Mirdzošām zvaigznēm
Naktī izgreznotu

Apsegta pirtiņa zaļā
Kas lietū bij samirkusi
Arī veco skolu
Ziema apsegusi

Sapņo zem sniega kroņiem
Mežā egles un priedes
Tikai uz baltā ceļa
Melnas ratu sliedes

Stārķa perēklim kļavā
Sniega jērene galvā
Šķūnim aiz skolas pļavā
Aizsnigušas durvis

/Antons Austriņš/

Kupena mājā

Aiz pagalma žoga kupenas māja
Kupla kā vecmammas ķirbis
Tai kuplajā mājā no puteņiem slēpjas irbes

Tai mājā durvis ir ciet, jo apkārt klīst spoki, un irbes baidās
Tai kuplajā mājā lej viņas Ziemassvētku svecītes
Un rūķīšus, tikai rūķīšus gaida.

/Uldis Auseklis/

Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.

Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz,
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Smaržas zālē glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.