Mans vectēvs
Pie sausās Daugavas, kur dēļi
Mirdz rindās dzeltēni un smaržīgi kā medus
Un kur zem skaidām čauganām kā sūna
Pat vēlā vasarā guļ ledus,

Kur augstais krasts vairs neput, apaudzis ar retu zāli
Kā vecam vīram zods ar bārdu,
Kur caurām dienām izved smiltīs
No sētām lupatas un skārdu, -

Man dzīvo vectēvs.

Viņš ceļas, tikko gaisma aust,
Un, logu atvēris uz upi,
Tver kāri miglas pilno gaisu
Un lūpās auklē pīpīti kā knupi.

Viņš skatiem pavada uz leju barkas,
Tās noglāstot kā mīļas paijas,
Un klusi pasmaida, ja garām logam
Kā cukurs baltas pamirdz kaijas.

Bet ilgi bubina, kad ostas velkonis
Ved cauri tiltiem nepareizu plostu,
Un bieži spējā uztraukumā tver
No vēdera sev veco angļu jostu.

Tad iet uz tumšo pieliekamo lūkot
No slazda kaķim kādu peli,
Pēc tam dzer kafiju no māla krūzes,
Kur nogleznoti zēns un govs ar mazu teli.

Kad saule var jau ieskatīties skurstenī
Un zāģētavās pārtraukumu teic ar svilpi skaļu,
Iet arī vectēvs atpūsties līdz pusdienai,
Kur viņu gaida grūdenis ar svaigu cūkas gaļu.

Atzīšanās
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs?...Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?

Sapņo
Sapņo, un tu nebūsi mazs:
Visa pasaule tevī liesies kā kvass.

Sapnis viscietāko tēraudu dzeļ
Un cilvēku visam pāri ceļ.

Sapnī tu pats topi sākums,
Pats sev par sakni un zelta vāku.
Sapņo!