“Sajūtu pietura”
Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā šobrīd ir, tomēr mums ir iespēja šodien
pastrādāt, lai jau rīt uz ielām būtu vairāk smaidu, vairāk prieka un bērnu smieklu!
Kā putenī – ceļa,
Tā tevis man pietrūkst.
Kā Daugavai – jūras,
Tā tevis man pietrūkst.
Kā decembrim – ziedu,
Tā tevis man pietrūkst.
Kā pasaulei – miera,
Tā tevis man pierūkst.
To, ko es tevī atradis
Šajos žiglajos gados,
Tagad vēl neesmu sapratis,
Kad jau salna kož matos.
tikai zinu, ka nestundā
Varu tev uzticēties.
Un ar tevi kā āboliņš
Gribu pļavmalā sēties.
Tev pateicos par azaidu,
Par tīru, sārtu kreklu...
Es nodrebu, es pasmaidu –
Tas viss vēl ir par seklu.
tev pateicos, ka sūtīji
Tu mani šajā ceļā.
tas man pat dzestrā rudenī
Par ziediem aizmirst neļauj.
Tas solīt liek: „Es nevaru”
No manis nedzirdēsi.
Es teikšu tev: „Es varēšu.”
Un abi ticēt spēsim/
Stāv zaļgi apšu augumi,
Pie celma – naktsvijole.
Es paceļu kā augli
Šai ceļā tumšu oli.
Neļaušu, ka apsmej
Gadījums
To, ko esmu salcis,
To, ko sargāt gribu.
Pārāk seklas sirdis
Būtu mums,
Ja mēs pazaudētu
Mīlestību!
Vēju alpām atnāk
Gadījums.
Vai tam esmu gatavs?
Nelauz manu gribu!
Es tomēr esmu laimīgs –
Šai brīdī jūtu to.
Varbūt tas skan kā zaimi
Par dienu menāko?
Šo mežu, zemi, jūru
Un tevi mīlu es.
Un uguni, ko kūru,
Vējš melnais, velti dzēs!
Ai, uguni, ko kūru,
Vējš melnais velti dzēš!
Šo mežu, zemi, jūtu
Un tevi mīlu es.
Nav vajadzīga dažreiz taisnība,
Nav vajadzīga taisnā patiesība,
Bet – asins kaismība,
Mīlestība.
No kalna veļas akmens, smags un melns.
Tas mūsu māju tūdaļ aizraus bojā.
Bet ceļā gadījās viens parasts velns,
Un akmens prom kā krauklis aizlidoja.
Ir meli simt un simtreiz patiesi,
Ja tie dod dzīvību – kā bērzam saknes.
Jo galvenais – tu tālāk aiziesi
Un tevi nebūs sadragājis akmens.
Un tad es apjēdzu, ka varu tevi zaudēt.
Un tad es nodrebu kā garš un stiegrains tilts,
Kam pāri brāžas smagas kravas vilciens.
Un tad es pieceļos – svēts spēks ir sirdī šķilts.
Ņemu manu brīvīnu! Tā pašapmānīšanās,
Ka es bez tevis varu justies brīvs.
Ja arī būtu man vēl nez cik dzīves,
Tu vītos cauri tām kā tūcēs zibens dīvs.
Ņem manu dzīvību! Ar tavu kopā pulsēt
Tā cauri grūtumam un pagurumam spēs,
Un pieri kaistošo man tava roka dzesēs.
Kvēl debess zilgme. Vēl – viens otram ticam mēs.
Sieviete izkrāsota
Un smejas, bet acīs rudens.
Paveras dvēseles logs,
Izskrien kā sikspārnis čuksts:
-Malku tīra ūdens!-
Vīrietis stalts kā vanags
Un smejas, bet acīs rudens.
Paveras dvēseles logs,
Izskrien kā sikspārnis čuksts:
-malku tīra ūdens!
Avots urdz tālu mežā,
Tam pāri krīt vēju tutens.
Kā zvaniņi smej, naglas un zvaigznes vīlē.
Tik nevainīgi! Ai, galviņas gudrās!...
Nē!
Ja neiemācīsim viņus mīlēt
Mūziku, bērzus, suņus, skudras,
Viņi – neiemācīsies mīlēt.
Vai ir kas
briesmīgāk
pasaulē?
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums