2017. gadā paveiktais!
2017.gada dāvātās iekārtas divas Opti Flow - Elpināšanas iekārta ar regulējamu skābekļa blīvuma padevi.
Vēl atceramies smieklus dzirkstošos
Un acis šķelmīgās, kas visur gaisma lēja,
Un Tavu balsi, vārdus rakstītos.
Kas Tevi pazina, tam spēku dos..
Dusi, mans draugs, zem ābelītes –
Ļaunumu tu nepazini,
Tava skatiena maigumu aiznesu es,
No manis vientulību projām dzini.
Kāpēc atnāca nāve līdzi vest?
Dusi, mans draugs, tavu dvēseli vija
Ābelei saknes tik skanīgi klusas.
Pēc dzīves nevainīgās
Tev liega dusa.
Ko devis gars, nekad nav vējos kaisīts!
Tas paliek arī tad, kad atnāk lielais miers no sāpēm raisīt.
Varbūt uz zemes visi esam ciemiņi,
Bet laimīgs, kuru glabā tautas piemiņa.
Ko teikt? Kā tevi godināt?
Ak, lieli vārdi netiek bēdām klāt,
no beigu dusas nevar modināt!
Sirds – darbā liesmojošā ēze –
tagad miera skauta.
Tik spēji apdzisusi skaidrā liesma,
Vairs draugi Tavu laipno balsi nesadzird.
Tu aizej, dzejniek, - paliek Tava dziesma,
Ko neaizmirsīs darba tautas sirds.
Kur maigais bērzs, kas lapas pāri klās,
Kur avots vēss, kas slāpes remdinās
Un dvēseli no sāpēm tīru skalos?
Tā nemirstība. Viņas dzidros palos
Tu kļuvi mierīgs, atveldzēts un brīvs
Un gaisdams nojauti, ka esi mūžam dzīvs.
Tev krūtīs vēl kvēloja
Tik daudz ilgu
Un cerību gaišu.
Viena pēc otras
Zuda Tev viņas –
Viena pēc otras…
Lēni – bet zuda,
Atdevi visu Tu!
Viena pēc otras
Tev izdzisa zvaigznes,
Lēni Tu dzisi
Pats viņām līdz.
Izdzisa dzīve –
Bet dvēsele Tava
Nemira daiļā – tā Tevim līdz.
Es zinu – miris,
Es zinu – dus…
Un tomēr jūtu:
Viss citādi būs.
Tavas laipnās acis,
Tava klusā balss.
Vai tas var notikt,
Ka visam jau gals?
Vai eju, vai nāku,
Vai … vakars, vai rīts –
Tu visur ar mani,
Tu vienmēr man līdz.
Ieiešu klusumā
Dvēseles dusumā –
Dzīvības putekšņa daļa.
Zemē kad ieslīgšu,
Varbūt vēl iedīgšu
Asiņā rūsgani zaļā.
Svētīju, pieminu,
Pieminu, svētīju
Dziestošo saulrieta stundu.
Dzīve kad aizveras,
Mūžība atveras,
Iezvanot pēdējo jundu.
Un nu tu mūžam, mūžam dusi,
Ir kā bez vārtiem teikdams klusi:
”Vairs netraucējiet manu mieru,
Jau mūžības te elpa dveš,
Un, skarot manu vēso pieri,
Nakts tumsas spārnus pāri pleš.
Man dēstiet lilijas un rozes,
Lai nedzīvotais sapnis zied!
Bij sirds man pilna saules gozes,
To gars ir nāves miegā ved”…
Un nākam mēs un ejam klusi,
Lai tu – vēl zieds – zem ziediem dusi.
Lai aizejot es šalkoju kā dziesma,
Kam zeme mīļa bij un zvaigžņu zieds!
Lai aizejot es klājos, maiga liesma,
Pār jums, ko mīlēja sirds pēdējs saules riets!
Dzīvība – krītoša zvaigzne,
Dievības atmirdzums īss.
Nodziestot mirstīgo skatiem,
Sirdī mums stari vēl trīs.
Man dēstāt rozes tumši sarkanās
Uz kapa, kad tur mieru radis būšu,
Lai dailes sapnis man tur piepildās,
Ko dzīves trauksmē veidot nepagūšu.
Mans ceļš ir galā, māte! Māte nakts!
Man priekšā bezdibens, kam laipas nava,
Ņem savu bērnu atkal klēpī savā, -
Viss sāpošs atgriežos pie tevis, māte Nakts!
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums