Iedvesma - viešņa, kas nemīl apciemot slinkos.

Iedvesma rodas vienīgi no darba.

Pieklājība rada un izsauc pieklājību.

Iedvesma - tā nav siļķe, kuru var iesālīt uz daudziem gadiem.

Iedvesma un interese - ir viens un tas pats. Izvairīties no patiesas iedvesmas ir tikpat grūti, cik izvairīties no grēka. Patiesas iedvesmas gadījumā viss pazūd un paliek tikai kas viens. Tapēc grēks ir sava veida iedvesma. Grēka un iedvesmas pamatā ir arī tas pats. Pamatā atrodas neviltota interese. Neviltota interese - tas ir galvenais mūsu dzīvē. Cilvēks, kam zudusi interese pret visu, ātri iet bojā. Pārāk vienpusēja un izteikta interese rada pārliecīgu spriedzi cilvēka dzīvē - vēl nedaudz, un cilvēks sajūk prātā. Nav cilvēka spēkos izpildīt pienākumu, ja viņam pret to nav patiesas Intereses. Ja cilvēka patiesā Interese sakrīt ar viņa pienākuma ievirzi, tad šāds cilvēks kļūst dižens.

Iedvesma nav nekas cits, kā stāvoklis, kurā atrodošais ir pilnībā priekšmeta pārņemts, pilnībā tajā iegājis, un neradīs mieru tik ilgi, kamēr netiks rasta tam atbilstoša mākslinieciska forma, kas tiks kaldināta, kamēr netiks novesta līdz pilnībai.

Bez iedvesmas mūsu dvēseles spēki iemieg. Tie ir kā iekurs mūsos, kas gaida dzirksteli.

Nekas tā neiedvesmo, kā sava stāvokļa bezcerīguma apziņa.

Iedvesma - ātri veikts aprēķins.

Magnēta spēks tiek nodots no dzelzs dzelzij līdzīgi tam, kā mūzas radīta iedvesma caur dzejnieku un aktieri tiek nodota klausītājam.

Mums ir nepieciešama cerība. Darboties, dzīvot bez cerības sniedzas pāri mūsu spēkiem.

Iedvesma ir gara noskaņojums dzīvai iespaidu uzņemšanai un attiecīgi ātrai jēdzienu apguvei, kas arī veicina to izskaidrošanu.

Kritiķi jauc iedvesmu ar sajūsmu.