Just līdzi bēdās - cilvēciski, tās atvieglot - dievišķi.

Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un viņa eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības troņa. Un visas tautas tiks sapulcinātas viņa priekšā, un viņš tās šķirs vienu no otras, kā gans šķir avis no āžiem. Un stādīs avis pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad ķēniņš sacīs tiem, kas par labo roku: - Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules sākuma. Jo es biju izsalcis, un jūs mani esiet paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani uzņēmuši. Es biju kails, jūs esat mani apģērbuši; es biju slims, un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie manis. Tad taisnie atbildēs viņam un sacīs: - Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši? Vai kailu un tevi apģērbuši? Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie tevis? Tad ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: - Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. Tad viņš sacīs arī tiem, kas par kreiso roku. - Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo es biju izsalcis, un jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs neesat mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks, un jūs neesat mani uzņēmuši; es biju kails un jūs neesat mani apģērbuši; es biju slims un cietumā, un jūs neesat mani apmeklējuši. Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: - Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu, vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši? Tad viņš tiem atbildēs un sacīs: - Patiesi, es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.

Līdzcietība nav tikai kristietībā norobežota, arī austrumu filozofijā un reliģijā tai ierādīta izcila vieta. Hindustaņu valodā ir nepārtulkojams vārds meta, kam nav nekā kopēja ar līdzīgi izrunājamo grieķu vārdu un kas nozīmē iejūtību augstākā mērā: līdzcietīgais, uzlūkojot spitālīgo, pats saslimst ar šo slimību. Iejūtas bezmērīgumu, tās pārspīlētību rietumos nepazīst tādā mērā kā austrumos.

Bezjūtīga cilvēka cietsirdība ir līdzcietības antipods; līdzcietīgā cietsirdība - līdzcietības augstāka potence.

Vai līdzcietība nav krusts, pie kura tiek pienaglots tas, kas cilvēkus mīl?

Pret odiem un blusām nevajag izjust līdzcietību. Būtu bijis pareizi, ja pakārti tiktu tikai sīki zaglīši, sīki apmelotāji un apvainotāji.

Līdzcietība ir pati patīkamākā sajūta tiem, kam iztrūkst godkāre un jebkura pretenzijas uz lieliem iekarojumiem: viņiem viegls medījums - bet tāds ir ikkatrs cietējs - liekas sajūsmas vērts.

Līdzcietība pret bendēm pārtop par cietsirdību pret to upuriem.

Līdzcietība - vienīgās jūtas, kas katrā indivīdā ierobežo patmīlu, un veicina savstarpēju visas sugas saglabāšanos.

Ja svešas bēdas tevī neizraisa līdzcietību, vai tevi ir iespējams nosaukt par cilvēku?

... tas, kuru viegli skar līdzcietības afekts un kuru aizkustina cita nelaime vai asaras, bieži dara to, ko vēlāk pats nožēlo; gan tādēļ, ka afekta iespaidoti mēs nedarām neko tādu, par ko droši zinātu, ka tas ir labs, gan arī tādēļ, ka mūs bieži pieviļ liekuļotas asaras.

Līdzcietība ir bēdas, ko pavada ideja par ļaunumu, kas nācis par kādu citu, kuru mēs iztēlojamies kā sev līdzīgu. ... . Šķiet, ka starp līdzcietību un žēlsirdību nav nekādas atšķirības, izņemot varbūt vienīgi tādu, ka līdzcietība attiecas uz atsevišķu afektu, turpretī žēlsirdība - uz vispārēju dvēseles ievirzi attiecībā pret šādiem afektiem.