Pienākumi parasti izriet no cilvēku savstarpējām attiecībām. Šis vīrs ir tavs tēvs. Pienākums prasa, lai tu par viņu gādātu, lai tu viņam visā pakļautos, lai tu pacietīgi uzņemtu viņa rājienus un pat sitienus. Bet tēvs taču ir slikts cilvēks? - Vai tad dabai vajadzēja tevi apgādāt ar labu tēvu? Nē, tikai ar tēvu. Tavs brālis izturas nekrietni pret tevi? - Raugies, lai tu izpildītu savu pienākumu pret viņu. Rūpējies nevis par to, ko viņš dara, bet par to, kas tev darāms, lai tu dzīvotu saskaņā ar savu dabas doto aicinājumu. Tev taču neviens nevar nodarīt ļaunumu, ja tu pats to nevēlies! Tev ir nodarīts ļaunums tad, ja tu pats domā, ka tev šis ļaunums ir nodarīts. Tāpat tu atzīsti gan savu kaimiņa pienākumu, gan pilsoņa pienākumu, gan karavadoņa pienākumu, ja tu pieradīsi uzmanīgi aplūkot šīs savstarpējās attiecības.

Atceries, ka tu esi aktieris drāmā un tev jātēlo loma, kādu tev iedalījis dzejnieks - ja tā ir maza, tad mazu, ja liela, tad lielu. Ja dzejnieks grib, lai tu tēlo nabaga lomu, tad pielūko, lai arī to tu labi tēlotu; un tāpat jebkuru citu lomu - vai tā ir klibiķa loma, vai valdnieka loma, vai arī vienkārša cilvēka loma. Tas, lūk, ir tavs pienākums - labi notēlot iedoto lomu, izraudzīties tev lomu - tas ir cita ziņā.

Pienākums - nozīmē mīlēt to, ka pats pavēli sev.

Pienākums - mīlestība pret to, ko pats sev esi pavēlējis.

Neļaujies, lai tevi visi un katrs sapin ar dažādām saistībām - kļūsi par vergu, vēl vairāk, visu vergu ... . Labāk, lai no tevīm ir atkarīgi daudzi, nekā tev būt atkarīgam no viena.

Nedrīkst vairīties no pienākuma izpildes aiz bailēm iemantot sev ienaidniekus vai kādam nepatikt. Pienākuma izpildīšana nes cilvēkam slavu, labums no kuras ir lielāks par iespējamā ienaidnieka kaitējumu.

No visiem pienākumiem pret citiem cilvēkiem primārais ir taisnīgums vārdos un darbos.

Kas ir pienākums? Pagaidām mums nav citas atbildes kā sekojoša: darīt taisnus darbus un rūpēties par personīgo labumu un par ... citu labumu.

Pirmais no visiem pienākumiem pret citiem ir patiesīgums vārdos un darbos.

Cilvēks spiests cīnīties ar dabas diktēto nepieciešamību. Viņa tikumiskais pienākums ir kļūt patstāvīgam caur savu darbību un saprātu.

Ir četru veidu cilvēka pienākumi: 1) pienākumi pašam pret sevi; 2) pienākumi pret ģimeni; 3) pienākumi pret valsti; 4) pienākumi pret citiem cilvēkiem.

Vislielākā bauda dzīvē - izpildīta pienākuma apziņa.

Lai mūsu laime būtu pilnīga, mums ir nepieciešams piesaistīt apkārtējos cilvēkus, to palīdzība, savukārt viņi ir ar mieru mūs mīlēt un cienīt, palīdzēt mums īstenot savus plānus tikai tik lielā mērā, kādā mēs savukārt esam gatavi darboties viņu labklājības labā, šo nepieciešamo saistību sauc par tikumisko pienākumu.

[Brāļa atgriešana] Pēc kristīgās reliģijas ieskatiem, katram cilvēkam ir pienākums iejaukties sava kaimiņa personīgās lietās un jo dzīvi interesēties par viņa pestīšanu. Viņš jāstrostē par izdarītiem pārkāpumiem un, pār visām lietām, jāatgriež no maldu ceļa. Ja viņš nav diezgan padevīgs, no tā jāvairās un tas jāienīst vai jāmoka un jānonāvē, ja esam par viņu stiprāki.

Lai saprastu, ka ir nepieciešams izpildīt savu pienākumu, ir nepieciešams aizmirst savas intereses.