Saprātam ir tikai viens mērķis - labums, kura sasniegšanai tā rīcībā ir divi iedarbīgi līdzekļi - pārdomas un darbība.

Mēs redzam, ka cilvēces neizglītotā daļa, kura staigā pa vienkāršā veselā saprāta lielceļu un vadās pēc dabas diktētiem likumiem, lielākoties ir tā, kas jūtas apmierināta un netraucēta.

Lai lietotu paša saprātu, ir nepieciešama apskaužama drosme.

Kad jūs ir pārņēmusi kaislība,- neuzticaties saprātam. Saprāts ir pietiekoši gudrs, lai pārietu stiprākā - kaislības - pusē.

Spēja vīrišķīgi pārvarēt pašam sevi - lūk, kas man vienmēr ir licies par vienu no lielākiem sasniegumiem ar kuru var lepoties saprātīgs cilvēks.

Saprātīgs ir tas, kas neskumst par to, kā viņam nav, bet priecājas par to, kas viņam ir.

Grūti ir cīnīties ar savu sirdi, bet saprātīgs cilvēks spēj to pieveikt.

Dzīvs cilvēks, bet cilvēks bez saprāta,- kas baismīgāks par mironi.

Vissaprātīgākais ir tas, kas pats būdams mirstīgs, netiecas būt gudrāks kā mirstīgam pienākas, tas, kurš iecietīgi piesavinās apkārtējo netikumus un pieklājīgi piekopj kopējos maldus.

Pieaiciniet saprātīgo pie dzīru galda, viņš apgrūtinās viesus vai nu ar drūmu klusēšanu, vai ar uzmācīgiem jautājumiem, ielūdziet viņu uz deju, un jūs teiksiet, ka dejo kamielis, ... . Ja ir kas pērkams vai norunājams, īsi sakot, kas nokārtojams, bez kā nav iespējams iztikt ikdienišķajā dzīvē,- tad jūs šai gudriniekā ieraudzīsiet drīzāk aitasgalvu, ne cilvēku. Viņš nevar būt noderīgs nekur, ne sev, ne tēvijai, ne savējiem, jo tas nesajēdz pat visvienkāršākās lietas, stāv tālu no tautas ieskatiem un ļaužu paražām. Šī nesamierināmā dažādība dzīves uzskatos un izjūtā nenovēršami saceļ naidu pret viņu.

Saprāts kā tāds nespēj būt teorētisks nebūdams praktisks: cilvēkam nevar piemist inteliģence, ja viņam nepiemīt nekādas praktiskas spējas.

Saprāts, pat ja to nicina un ignorē, galu galā uzvar, jo dzīvot bez tā ir neiespējami.

Saprātīgam ir lielāks labums no saviem nelabvēļiem nekā muļķim no saviem draugiem.

Nekas nav nepatīkamāks par saprātu, kad tas nav mūsu pusē.

Kas nelieto saprātu - mājdzīvnieks, kas lieto to ļaunprātīgos nolūkos - mežonīgs zvērs.