Pirmais nepateicības etaps - slēptu motīvu meklēšana

izrādītajā labvēlībā.

Visas mūsu gaušanās cēlonis par to, kas mums pietrūkst, ir

pateicības trūkums par to, kas mums ir.

Pateicība - pats neievērojamākais no tikumiem, tajā pat

laikā nepateicība - pats sliktākais no netikumiem.

Aklais jums nepateiksies par spoguli.

Viens no pašiem skumjākiem dzīves likumiem - tā sauktā

bērnu nepateicība. Tas ir nesakritības likums starp to, ko

nozīmē cits citam tēvi un bērni. Tēviem bērni -

pašrealizācija un radošs darbs, vientulības pārvarēšana un

nemirstības apsolījums. Bērniem tēvi - pienākuma vai

žēluma, vai, labākajā gadījumā, nesavtīgas un tapēc

neieinteresētas pieķeršanās objekts.

Nepateicība - sava veida vājība. Es nekad neesmu redzējis,

ka lietišķi cilvēki kaut reizi ir bijuši nepateicīgi.

Pārāk dedzīga vēlme norēķināties par to, par ko esam tikai

pateicību parādā, ir sava veida nepateicība.

Kamēr cilvēks ir spējīgs darīt labu, viņam nedraud

briesmas sastapties ar nepateicību.

Ja jūs kaut ko darāt savu bērnu, sievas, padoto vai

priekšnieka labā, tad noteikti atceraties - jūs būsiet

daudz laimīgāks, ja uzskatīsiet, ka darījāt to sev. Tad,

cik spēka, pacenšaties aizmirst izdarīto, jo tas kā labā

tas tika darīts, jau ir sen to aizmirsis.

Nepateicīgs dēls ir sliktāks par svešu cilvēku, jo dēlam

nav tiesību būt vienaldzīgam pret savu māti.

Pirmais nepateicības cēlonis slēpjas cilvēka nespējā

atbilstošā mērā atlīdzināt. Nav skaudrāka naida par to, ko

radījis kauns par neatlīdzinātu labdarību.

Ir seši, kas neatceras tos, kas tiem palīdzējuši iepriekš:

skolnieks - skolotāju, precējies dēls - māti, citu

noskatījis vīrs - sievu, mērķi sasniegušais - palīgu, no

biezokņa izkļuvušais - pavadoni, slimais - ārstu.

Nepateicīgo ir krietni vien mazāk nekā mums liekas, jo

dāsno ir ievērojami mazāk nekā mēs to uzskatām.

... nepateicība ir apkaunojoša, jo tā parasti dara

redzamu, ka cilvēku pārņēmis pārliecīgs naids, pārmērīgas

dusmas, pārliecīga lepnība vai pārmērīga skopulība utt. Jo

par to, kas neprotas revanšēties par dāvanu savas muļķības

dēļ nevar sacīt, ka viņš ir nepateicīgs; vēl jo mazāk to

var sacīt par tādu, ko neietekmē ne kurtizānes labvēlība

un kurš necenšas izdabāt viņas iegribām, ne arī zagļa

devība, lai gūtu palīdzību zādzības slēpšanā vai par kaut

ko tamlīdzīgu. Gluži otrādi, tāds parāda, ka viņam ir

nelokāms gars, ka viņš nav uzpērkams ne ar kādām dāvanām,

kas nestu postu viņam pašam un vispārības labumam.

Ja jūs savāksiet izbadējušos suni un to pabarosiet, tad

tas jums nekad neiekodīs. Ar to arī atšķiras suns no

cilvēka.