Lai nebītos nāves, vienmēr domā par to.

Nobriedušu augli sagaida krišana, šajā pasaulē nākušo -

nāve.

Mēs skrienam pretim nāvei, jo mums pietrūkst drosmes to

sagaidīt.

[Sokrāta pēdējie vārdi:] Mēs esam parādā Asklēpijam gaili.

Tad aiznesiet viņam to, neaizmirstiet. [Ārstniecības

dievam Asklēpijam gaili ziedoja tie, kas izveseļojās.

Iespējams, ka Sokrāts uzskatīja, ka viņa nāve dvēselei ir

atveseļošanās un atbrīvošanās no zemes nedienām.]

Mirstīgs ir tikai tas, kam nav mantinieku.

Kad zvēram pienāk nāves stunda, viņš taisni ķērājam virsū

skrien.

Gaidīšana sliktāka par pašu nāvi.

Slikti, ja cilvēkam nav nekā tāda, kā dēļ viņš būtu gatavs

mirt.

Slikti, ja cilvēkam nav nekā tāda, kā dēļ viņš būtu gatavs

mirt.

Kas nāves baidās - tas jau nedzīvo.

Atceries apustuļa izteicienu: es mirstu ik dienas (1.Kor.

15,31). Ja aizvērsim acis pret savu īslaicību un nedomāsim

par nāvi, - staigāsim droši savos grēkos, un tie nelaidīs

mūs vaļā, aizsedzot acis pret patiesību. Ik rītu saki sev:

"Vienīgi Dievs zina, vai būšu šeit vakarā!" Un vakarā

apgulstoties: "Nezinu, vai uzmodīšos še rītā!" Šī nāves

piemiņa atņem mums bailes no tās, atņem dedzību iekārei,

savtībai, dusmām, naidam pret nemīļiem cilvēkiem; dara

lieku jebkuru iegūstamu lietu, nemaz nerunājot par

netaisniem ieguvumiem.