Bagātība mantkārību nemazina.

Tu vaicā: kāds ir bagātības mērs? Pirmais - kad ir tik,

cik nepieciešams, nākamais - kad ir tik, cik pietiek.

Bet, lai pabeigtu vēstuli, saņem, kas man šodien

iepaticies - arī tas aizgūts svešā dārzā: "Liela bagātība

ir dabas likumiem atbilstoša nabadzība". Bet vai tu arī

zini kādas robežas mums nosprauž šis dabas likums? Neciest

nedz badu, nedz slāpes, nesalt. Lai aizgaiņātu badu un

slāpes, tev nav jādeldē lepni sliekšņi, nedz jāpacieš

drūma augstprātība un aizvainojoša laipnība, nav jāmeklē

laime jūrā vai karagājienos; tas, ko prasa daba, ir viegli

sasniedzams un pieejams. Sviedrus lejam liekā dēļ. ... .

Kas saprotas ar savu nabadzību, tas ir bagāts. Paliec

sveiks!

Nicināt var visu, iegūt visu neviens nespēj: īsākais ceļš

uz bagātību ir bagātības nicināšana.

Zelta iemaukti kleperi par rikšotāju nepadarīs.

Visbagātākais ir tas, kas apmierinās ar mazumu, jo šāda

apmierinātība liecina par gara bagātību.

Bagātība rada pārsātinājumu, pārsātinājums - bezkaunību.

Cik nejūtīgs un vienaldzīgs pret cita nelaimi ir bagāts

cilvēks.

Kurš ierobežo savas vēlmes, tas vienmēr ir pietiekoši

bagāts.

Bagātība līdzinās jūras ūdenim, jo vairāk to dzer, jo

vairāk slāpst.

Ja nelga kļuvis bagāts, tad tas vēl vienu sievu apņem, ja

gudrais - dara ērtu savu namu.