Vasaras bērnu nometne 2016
Biedrība Eurika, jau otro gadu, rīkoja vasaras nometne talantīgiem bērniem. Šovasar vadijām divas nometnes, kuras notika pateicoties mūsu atbalstītājiem.
Strēmeļu mākoņi caurskrēja operas zālei
Vienu skatu Jūs rudā dāvājāt cauri miglai
Ak jums vajag tik maz - vienu smaidu
pirms pusnakts.
Strēmeļu mākoņus lūpās un kaiju
kliedzienus korē.
Rokas jūs saliekat cieši kā lūgšanā saspiestas
lūpas.
Zāles tumsā caur sniegiem jūs pusnakti
atsildāt.
Atstāj šo mazo sirdi uz viņa plaukstas.
Strēmeļu mākoņi, rudā!
Operas namā
Viņš tev uzzīmēs eņģeļus zaļus uz zila
Meitenes dejos vienas
Pavasaris ir klāt.
Priecīgā sirds
Es nezinu, vai pelnījis,
Mans Dievs, es esmu Tavu balvu,
Bet saulains pavasara prieks
Man sirdi reibina un galvu.
Kas bērziem iemācījis šalkt?
Kas zvaniem iemācījis dziedāt?
Nu mirdz man visa pasaule
Kā rasas lāse - vienā ziedā.
No kurienes šī dziesma nāk?
No kurienes šī gaisma staro?
Pār mani vītols sudrabots
Līdz padebešiem zaro.
Flokšu rūgteni smaržīgā migla.
Krītoša lapa pie mašīnas stikla.
Atvadu skatienā ieķēries dzērvju kāsis.
Vārds, ko vairs neizrunāsi.
Cik viegli maijā bij sēklas sēt,
jau pēc nedēļas uzdīgstam saredzēt,
kad plaukstošā virtenē pumpurs pie
pumpura vērts,
cik apsolīt viegli un noticēt!
Bet aizdomāt rudzu graudā līdz maizei -
aiz ziemas aizas, aiz tukšuma, aiz...
Palikt un pārtapt, un atgriezties gribā
rudens smeldzīgā apskaidrībā.
Es atradu, ko pazaudēju!
Tas bija labais dzīvotprieks.
Un atkal iela uzziedēja,
Un kabatā bij' vērdiņš lieks,
Un dziedādams zem liepām skrēja
Mans krēslas stundas bruņinieks.
mācīties no koku dejām
viņi to pa īstam prot
sevi visu paļaut vējam
tikai saknes neatdot
kronī liektā kronī celtā
zaļā sidrabā un zeltā
un ar katru sīku šķiedru
vēju sagaidīt kā biedru
kad ir glaužams tad lai glauž
kad ir laužams tad lai lauž
tikai saknes neatdot
Ne citu rīt!
Bet palīdzi tūlīt man, lielā elpa!
Kad lapas krīt
Un rudens zvaigznēs ceļas visa telpa.
Tur galotnēs
Ir brīvība tik smalka...
Tur galotnēs
Varbūt ir viss vienalga.
Bet te man rūp,
un palīdzi man, elpa lielā!
Man dvēsele kūp
Un strādā te tik smagā vielā,
ka lūdzu es
kaut ko no tava malka.
Tur galotnēs
Ir brīvība tik smalka...
Sirds kā mīļa maza austiņa -
iečuksti tajā
iečuksti, ka visas sāpes
ir tikai aiz okeāna vēji
un nav vērts meklēt patvērumu -
mūs lemts atrast
mūs lemts nedaudz par ciešu
saķert aiz skausta
un paraut no zemes
iečuksti -
kā tai labpatīk
klausīties vārdu klajā
un izklaidus stūrēt
tālāk sapņainā okeānā
kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt
sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu
atmiņu
tu man nodziedi, viss vienalga, no kurienes, es tik tuvu tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu tev esmu, ka tuvumu nemana -
Viss, kas pastāv starp mums, tikai savieno -
tāda caurspīdīga var pasaule būt, kad ir
laimīga
tad, kad klusiņām, - kā krīt sniegs -
kad tik viegliņām, viegliņām - kā tālu
atmiņu -
nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi.
ko man vēl gribēt šajā pasaulē
ja ik uz soļa nav vairs jāteic nē
ja mani apņem paļāvīga dvaša
kas simtreiz dārgāka kā mana paša?
pēc kā lai kāro samulsušais prāts
ja atveros kā ilgi kaltis stāds?
es sevī rūdījos es grūti gāju
es mūžam sava zieda nezināju
nav vieglāk ne par tūkstošdaļu mata
vien migla krīt no savilguša skata
un vienīgais ko pasaule var dot
ir nopūtai kā smaržai aizlidot
nāc labuprāt nāc mīļuprāt
mēs dosimies uz leju
ar vardēm dziesmu padziedāt
ar pīlēm dancot deju
nāc labuprāt nāc mīļuprāt
nāc varžuprāt nāc pīļuprāt
ap kājām ūdenszāles
ap galvu debess tāles
nāc sēdies manā laiviņā
kā sekla augļa daiviņā
nāc pusnakts saulē spīgoties
un saknes laist un līgoties
kur dižu koku apjumā
mums pieder tik daudz slapjuma
nāc labuprāt nāc mīļuprāt
nāc savu rūpi slīcināt
Priecīgais krasts
Vēl sāpes nav galā,
Vēl dedzina sūrums,
Bet saulainā malā
Es ieraugu jūru.
Sirds, dusi uz dzīlēm,
Kam pāri skrej gāzmas,
Un mīli, mīli
Šīs priecīgās brāzmas.
Tev pasaule vaļā,
Kur viļņi slejas
Un balsī skaļā
Kā mūžība smejas.
Te nokrīt smagums,
Te nogrimst bēdas -
Uz jūras takas
Zied manas pēdas.
Jums uzdāvinu savas skumjas. Ņemiet.
Mans novēlējums klāt kā pavadraksts:
te būs jums saulrieti un puteņi, un nemiers,
un asara, ko nepatur mans plaksts.
To jūsu sirds kā sausa zeme uzsūks kāri
un puķi izdiedzēs tai melnai smiltij pāri.
Aug cilvēks pretmetos, kā daudzkārt mācīts jums,
un skumjas rada prieku. Tāds mans noslēpums.
kad meža taku brūcēs pušās
vējš dzestras lietus strāvas dzīs
mums ezers acīs aizmigušās
vēl savus spārnus atpletīs
tā nemēdz būt
bet tā ir bijis
pat tālos krastos tagad mums
būs pirkstu galos atraisījies
uz visiem laikiem lidojums
pat kaltēta pat drumslās malta
mums dzīve smaržos citādāk
nu tagad var
un nu pēc baltā
lai melnais vīriņš pretī nāk
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Zelta zivtiņa
Kad debesu vietā
pār galvu
Sev redzi
nedienu dzīli,
Ar simtu adatām
steidzies
Simts vietās šūt
cerību vīli.
Nāks zelta
zivtiņa krastā
Un dāvās Tev
brīnuma rozi,
Kas mazliet pēc
sava prāta
Ļaus likteņa
laivu grozīt.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums