Kopš 15 gadu vecuma kopā ar brāli nodarbojos ar labdarību. Kopskatā mūsu abu redzējums uz dzīvi ir ļoti atšķirīgs un interesants. Piemēram, mēs nesaprotam kā var dēļ naudas likt otram darīt smagu darbu, vai kā var otrs dusmas nodot uz otru.

Iespējams tas ir mūsu liktenis nodarboties ar labdarību, lai mainītu pasaules skatu, bet man un Oskaram garīgā izpratne un dzīves gājiens ir nedaudz atšķirīgs. Man patīk programmēt un izpaust intelektu, Oskaram patīk mācīties valodas un izmantot atmiņu.

Kopš 21. gada es, drukājot labdarības apsveikuma kartiņas, saņēmu ļoti interesantas sajūtas, kuras man atvēra ceļu uz iedziļināšanos un izpratnes meklējumu. Pāris mēnešus vēlāk saņēmu ļoti pasaikainu sajūtu tādu kā apgaismību, likās, ka esmu saule zemes virsū. Un sapratu ļoti daudz visuma likumus, rakstītus un nerakstītus. Sapratu nenokurienes kāpēc ir ciešanas un kas ir dzīve dzinējspēks.

Pāris gadus vēlāk jau mācēju to arī stāstīt, lai palīdzētu citiem un esmu apkopojis vairākus stāstus.
Kā arī netikai labdarības veidā palīdzot bet arī garīgā veidā cilvēkiem mēģinu rast ceļu uz izpratni, kas netikai garīgi uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī visā tās kopumā, materiālā, mīlestībā, veselībā un daudz vairāk.

Mēs dzīvojam, lai piedzīvotu pašu skaistāko.