Lauva

                                               24. Jūlijs - 23. Augusts

                                        Valdonīgs, dzimis vadonis, temperamentāls, drāmatiķis.

                Pašā vasaras vidū, gada pilnspēkā un dabas greznumā dzimst cilvēki LAUVAS zīmē. Viņi ir pieauguši, pilnīgi apzinās, ko grib un kā izkārtot tagadni un nākotni, vienalga, valsts vai saimnieciskās lietās. Šajā zīmē dzimst vadoņi, ķēniņi un cilvēki ar valdonības spējām. Var jau būt, ka senatnē viņi valdīja pār plašiem labību, vai citiem dabas bagātību laukiem, kas saulē briedinājās, jo LAUVAS indivīdi ir padoti pašai Saulei. LAUVAS zīmē dzimušie nav klejojošie nomādi, kā AUNI, nav īpašumu vairotāji, kā VĒRŠI, nav arī intelektuāļi, kā DVĪŅI, viņi nestomās un nevilcinās, kā VĒZIS. Viņi ir autoritāte, paši par sevi, paši ir tiesneši, zemes kungi un ķēniņi – kaut arī viņi tādi nebūtu, bet tādi viņi jūtas. Kaut jel ierēdnītis pie maza lodziņa tupēdams iedomājas sevi par visas iestādes Lauvu, kaut arī spējas būtu niecīgas.

                Spējas un dotības viņi uzrāda, ja šai akcijā viņiem kāds labums atlec, bet tad arī visai reti. Godīgi sakot, šīs „majestātes”, kaut arī ciena godīgumu, pamatā ir drīzāk laiskas, ne centīgas. Viņi nekad nedarīs darbus vairāk, kā nepieciešami, un ja vien iespējams – (kas nebūt nav peļama īpašība), nogrūdīs darbus uz citu pleciem. LAUVAS ir īsti decentralizācijas speciālisti, godīgi zeļļi, dažkārt pat līdz naivitātei. Nereti paiet ilgāks laiks, kamēr viņi atskārst, ka ir arī cilvēki, kuriem nebūt nevar uzticēties. Pa šo laiku LAUVA jau ir pamatīgi iekritis, jeb izāzēts. Viņu naivitāte ir aizgrābjoša, jo viņi nevar izprast, ka ir cilvēki ar citādām goda un rakstura īpašībām un izpratnēm. Viņi ir atklāti un saka visu ko domā – kāpēc otrs to un tā nevar, kā es? LAUVAS zīmē dzimušie indivīdi ir pašapzinīgākie no visiem, kuri dzimst pārējās zīmēs. Viņu spriedumi ir absolūti subjektīvi, visu uztverot un laužot tikai caur savu prizmu. Allaž izceļ vienmēr un visur sevi – mīl būt universa viduspunktā, ap kuru riņķo, vai pats kodols, jeb galvenā figūra, - resp. Valdošais.

                Parasti LAUVA istabā neienāk, bet uzstājas kā uz skatuves, jo viņš ir dabisks aktieris, visizteiktākais „uz āru „ vērstais cilvēka tips, (citu vidū), un dzīvē, bieži viņam sajūk, vai viņš atrodas uz skatuves, vai parastajā sabiedrībā. LAUVA dzīvē ir bieži skatuves, jeb filmas mākslinieks, un viņš cieš lielas mokas, ja kāds spējīgāks, jeb viltīgāks noceļ viņam no deguna galveno lomu, - „piespiež viņu pie sienas”. Pat ikdienas sarunā LAUVAS tematika grozīsies par un ap viņu pašu, viņa uzskatiem un dominēs viņu spriedumi. Uzklausīt citus, dara to nervozu, nepacietīgu, sevišķi ja runa iet par viņu pašu. Par savu uzskatu pareizību LAUVA ir tā pārliecināts, ka to nerespektēšanu uzskata par nodevību, vai par niekalbību. Citu cilvēku inteliģenci viņš mēro ar proporciju, kādā attiecībā tie atrodas pret viņa uzskatiem, (protams – viņa izvērtējumā!).  Šai sakarībā vēsturē bieži min Napoleonu, Henriju Fordu, Bernh. Šovu un t.l. Lauvai ir plašs vēriens un izšķērdība, kā jau īstam ķēniņam, un viņš ir varens draugs, kam savu draudzību atvēlējis, bet tik ilgi, kamēr tas respektē LAUVAS gribu un uzskatus.

Jāastzīst, ka LAUVA , kā neviens sajūt un zina sava līdzgaitnieka vai konkurenta lielumu, un pie reizes to arī respektē. Bet patiess gara lielums ir reta parādība, (ja jau tas atgadītos it bieži, tad jau tā būtu normāla parādība).  LAUVAS ikdienas apkārtne allaž ir šaura. Viņš pievelk ap sevi dīkdieņus, iztapīgos glaimotājus, kā teikt tādus tipus, kas lien tur, kur bez pūlēm var ko iegūt. LAUVAI patīk glaimi, un kā viņš tos dzird, tā viņa sirds un roka paveras. Glaimus viņš var paciest lielās devās, un nav nekāda nelaime, ja viņš arī tos atšifrē. Viņš tos uzskata par sev pienācīgu devu, kas vairo viņa labsajūtu, jeb pat – viņam tie ir nepieciešami..

Bez sava „es „ uzsvara, LAUVĀM piemīt spēcīga taisnības izjūta, un tāpēc necieš savā tuvumā netaisnību; cietušā labā viņš iestājas bez apdoma, kaut arī cietušais būtu viņa ienaidnieks. Fiziski LAUVA nav tas drošsirdīgākais tips, tāpat kā dzīvnieku pasaulē, lauva atpaliek drošsirdībā daudziem saviem „ kolēgām” dabā. Pie  LAUVAS viņas drosme vairāk izteicas garīgā plāksnē – kā mēs teiktu, garīgā personīgā uzstāšanās, kurai paralēli stāv iedomība.

LAUVAS  tipam patīk greznība, lieliskums, krāšņums, glaimi, cieņa, arī taisnīgums, vīrišķīgais lepnums, gods, labiskums, bruņinieciskums, autoritāte, augsti amati, drosme, svinīgums un arī drāma. LAUVĀM derdzas parastība, nevīžība, nabadzība, aprautība, kritika, pretruna, negodīgums, gļēvums, intrigas un pielīšana.

                LAUVA nav nekāds revolucionārs, kamēr viņam trūkst varas. Pie varas viņš ir reformators – atjaunotājs, revolūciju pret sevi viņš nevarētu iedomāties, sekotu goda izpratnei – liktenim un izvairītos pielietot varu, lai savu stāvokli saglabātu. Pilnīgi pretēji rīkotos skorpions.

                LAUVA labprāt pozē, t.i. uzstājas, varbūt dažreiz arī pārāk ārišķīgi, bet zināmās robežās viņš sev to var atļauties. Ļaunāki, ja viņš savas spējas pārvērtē, ieslīgst lielībā, zaudē pašsavaldīšanos, paškontroli un sāk uzskaitīt citus „no augšas”. Tad  viņš piesavinās tiesības, kādas tam nepienākas.

                Arī LAUVAS sievietei piemīt īpaša autoritāte. Viņa prot valdīt ar plašu uzstāšanos, nekad nav sīkumaina – mīl izvirzīties par priekšnieci. Tomēr viņām piemīt mājīgums savienots ar praktisku izpratni, kāpēc viņas var būt vislabākās saimnieces un viscēlākās mātes. Viņai ir cieņas apziņa, ko papildina viņas sejas izteiksme un lepnā stāja.

                Būtībā LAUVA var valdīt, bet ne vadīt. Ja viņa cenšas abas šīs principiāli pretējās lietas apvienot, viņa zaudē pārvaldi par savas dabas decentralizācijas principu. LAUVAI nav viegli atrast līdzstrādnieku, jo viņa vāji pazīst cilvēkus, uzticas tiem kas paglaimo. Kad beidzot pamana savu kļūdīšanos, ir jau par vēlu, lai ko saglābtu, nezaudējot un nesagandējot savu autoritāti. Iedomība ir LAUVAS piedauzības akmens, uz kā viņi bieži krīt. Tā viņos spēcīgi attīstīta, un ar retiem izņēmumiem, tai var nebūt robežu.

                LAUVAS zvaigznāja zīme – ir varas zīme, un tā LAUVU saista vairāk kā manta. Viņi ir labi priekšnieki, bet slikti padotie, jo kā priekšnieks var labi justies, ja padotam „vienmēr taisnība”? kā priekšniekus viņus cienī, jo ir taisnīgi un nav sīkumaini. Grūti satikt ar tādiem, kam dzīvē neveicas – un tādu nav mazums. Saīdzis un iedomības pilns tāds klīst apkārt savā apgaitā, un pat pielaiž domu, ka viņš ir neatvietojams. Piedevām, ja vēl nelaiž izvērst viņa spējas, LAUVU vēl vairāk sarūgtina, kāpēc savu valdonību viņš nodemonstrē savā mājā, ģimenē, jo kautkur viņam jābūt pirmam. Te atzīmējams jūlija Cēzara teikums: labāk pirmais provincē, nekā otrais Romā – un tā ir LAUVAS zvaigžņāja dzimušu tipu mentalitāte.. AUNS cīnās, lai savu dzīves cīņu uzvarētu; VĒRSIS cīnās, lai iegūtu; DVĪNIS cīnās, jo viņam patīk dzīve; VĒZIS grib mieru un atpūtu savā mājā, bet LAUVA grib valdīt un lai ar viņu satiktu, tā priekšā jāpiekāpjas. LAUVA ir dzimis Saules zvaigžņāja, unvisiem tiem, kas Saulei stāv tuvu, izpaužas tieksme un valdonību.

Saule, lauvas zīmes un horoskopa 5. mājas valdniece. Sengrieķu mitoloģijā saules dievs saucās Helios, Fēbus, vai Apollo, Zeva un Letas dēls, bet ēģiptiešu mitoloģijā Rā, vēlāk Atons. Baltiem, Slāviem un Vāciešiem saule ir personificēta kā sievišķīga, bet Angļiem, Frančiem, Romiešiem, Grieķiem un Ēģiptiešiem kā vīrišķīga būtne.