Vakar bija ļoti jocīga diena, pamodos un  skatījos pa logu kā mans brālēns atbrauc, bet jocīgi bija tas ka viņam joprojām bija tā pati sarkanā mašīna un ka viņš viens pats atbrauca. Pēc brīža sēdēju jau viņa istabā un runājāmies un šis atvedis mēbeles savam remontam, dažas bija jaunas dažas bija lietotas no otras mājas atvedis. Likās ļoti interesanti, taču īpaši daudz par to nedomāju.

Diena bija diezgan saulaina ar dažiem mākoņiem skatījos kokos un debesīs, un vienu brīdi parādījās troksnis jocīgs it kā būtu panika, skatos debesīs dažas lidmašīnas palidoja garām un veica ļoti asus manevrus. Pēc izskata atgādināja dažas amerikāņu reaktīvās lidmašīnas iespējams kuras pacēlās netālu no slepenā Glāzšķūņa un Lielvārdes lidlauka, bet pēc brīža skatos ļoti daudz nezināmi lidojoši objekti bija viens bija ļoti liels un perfekti apaļš un kā medūza izkrāsots ar daudz spīdīgiem apļveidīgiem gaišiem pleķiem virsū un tas lēnu rotēja un precīzā trajektorijā virzījās tālāk, likās ļoti skaists lidojošais šķīvītis, bet bišķiņ nomāca sajūta ka nav kaut kas tā kā jābūt lai gan šādas skaņas naktī esmu bieži dzirdējis tikai nepievērsu tam uzmanību un negāju skatīties.

Bashars jau sen teica ka viņu kosmiskie kuģi nolaidīsies uz zemes un arī Amerikā speciāli nolaidās virs Pheonix uz 10 minūtēm ar savu trīsstūra kuģi par ko daudziem mēdijiem un tās Pilsētas iedzīvotājiem bija liels šoks un šo neizskaidrojamo lieto nosauca par "Pheonix Lights". Šādi Bashars teica pārbaudīs zemi vai zeme ir gatava veidot atvērtu kontaktu ar citām civilizācijām.

Daudzas citas civilizācijas no citām dimensijām un planētām ir izbrīnītas kā mēs spējam dzīvot šādā tumsonībā un ar izbrīnu vēro kā mūsu zemes vibrācijas un enerģijas paātrinās. Un zeme tuvojas 4 dimensijai kurā jebkas būs iespējams un pavisam drīz mēs vairs nepārdzimsim, dosim mūsu zemes unikālās pieredzes citiem.

Šis kosmiskais kuģis kurš darbojas ārpus magnētiskā lauka tā vien liekas ka izmanto kosmisko enerģiju lai spētu tik perfekti pārvietoties, virzījās tālāk bet viens no tā pavadoņiem nolaidās 100m tālāk man blakām. Es biju šokā... Un man bija bail... Bet es zinu ka nav no kā baidīties un skrēju virsū ar sajūsmu ..
no kuģa iznāca cilvēks ļoti līdzīgs manam brālim tikai ar lielu galvu un lielākām acīm un mazāku muti. Un ļoti tievs. Viņš ieraudzīja mani ka skrienu virsu un paņēma kādu iekārtu vai ieroci, un tēmēja uz manis un izšāva to.
Kas notika bija ļoti neparasti it kā es būtu ieslodzīts magnētiskā laukā un pilnīgi sastingu, ja kāds no jums ir google meklējis "Super Condactive Magnet" tad redzētu kā būtu ka magnēts nocentrējas un paliek gaisā lidojot pats uz sava magnētiskā lauka, tad tieši tas pats notika ar mani, it kā tiešām būtu vēl viena enerģijas forma kas tāpat kā elektrībā un magnēti darbojas caur visu dzīvo. Līdz ar to viņam bija ierocis kas mācēja raidīt šo enerģiju kas mani 1. sastindzināja, nevarēju pat parunāt, pakustināt lūpas, vai rokas, vai matus, un tad mani uzmeta augstu gaisā, pilnīgi vēders ierāvās un redzēju savu bērzu koku galotnes un pēc tam uzreiz lidoju lejā, un krītot domāju ieķerties bērzā taču viņš mani piezemēja un paprasīja vai man nav ieroči? Es teicu nē nav!
Tad viņš sliktā angļu valodā un knapi runādams paprasīja vai man somā nekā nav es smējos un teicu nē nav man ieroči un somu nometu. Šis arī pasmējās  un saprata kāds es esmu. Visi kaimiņi bija sabijušies un paslēpušies bet vēlāk tie paši atnāca jo redzēja ka man nekā nenotiek un ka viņš ir ļoti līdzīgs mums pašiem tad vēlāk mēs iegājām vienā nojumē lai paslēptos no lidmašīnām un skatījos uz viņu viņam bija spīdīga tumši zaļa ādā, apmērām kā ķiršu lapa tumši zaļa bet spīdīga un ar spalvām gluži kā mums un arī vēnas gluži kā mums spīdēja tikai viss ķermenis likās perfekti tīrs. Man uz sitienu likās ka viņi nenodarbojas ar tādām lietām kā mēs - Ēšanu, pārmērīgu dzeršanu , viņi pastāvīgi ir tīri un prot gan ar iekārtām gan paši uzņemt kosmisko enerģiju un pa tiešo no tās pārtikt. Viņam bija arī drēbes parasti šorti un krekls. Kad vēroju viņu viņš smējās jo zināja ka mēs visi esam pārsteigti un vienkārši nespējam atcerēties ka sapņos mēs visi vienmēr esam kopā. Viņi ir mūsu radītāji un mūsu ģimene. Skatījos uz viņu un radiniekiem likās tiešām ka cilvēks ir selekcionēts kā mēs dzīvniekus tā citas civilizācijas cilvēkus, lai gan visi esam sirdī vieni. Vieni viņš paspēja pateikt ka mēs esam tādā tumsonībā, mums ir jāstrādā jācieš, galveno kārt no bailēm ko paši radam un kad mēs baidāmies mēs ņemam līdzi visus citus cilvēkus, lai tie kļūst tieši tādi paši bailīgi lai mums vienam nebūtu bail būt savādākām. Piemēram cilvēks kurš baidās viņam liekas ka viņš paliks viens, ka viņam nekā nav, ka drīz vairs nekas nebūs un dēļ tā viņš grib lai visiem pārējiem nekā nav, atņem tos vai pat nogalina jo baidās pats mirt. Ja jau mirstu tad jāņem līdzi visi!
Viņš arī lika saprast ka mums kā gariem bija iekšās izvēlēties piedzimt te! Lai gan viņš bija ar diezgan lielu humora izjūtu vairāk likās ka viņš ir domātājs un ar daudz 6. maņām.

Viņš vairāk skatījās uz mums un vēroja mūs un brīnījās ka it kā mēs no sapņa celtos un sāktu atcerēties ka viņš ir ļoti tuvu mums un gluži kā ģimene mums.

Es prasīju vai var aiziet uz kosmisko kuģi viņš teica nē, un tad izvilka no kabatas ārā tādu iekārtu kur ir ekrāns un viss ir tumšs ekrānā bet ik pa laikam pamirgo baltāki laukumi. Tad ienāca mazi bērni mūsu istabā un sāka spēlēties tad šī iekārtā rādīja vairāk un vairāk laukumus, un pateica lai es izeju ārā, kad es izgāju palika ļoti tumšs bet dēļ bērniem palika gaišāks un gaišāks ekrāns un ienākot man palika daudz gaišāks ekrāns, es teicu ka es uzņemu kosmisko enerģiju un viss ķermenis man virmo. Viņš palika domīgs bet neko neteica, un  skatos viņam sejā un seja viņam izmainījās bet es taču nesapņoju? Skatos vel reiz viņš sāka smaidīt un es -  pagaidi es taču nesapņoju!!

Un lēnām pamodos savā istabā no kuras skatījos kā atbrauc brālēns.

Kā varēja būt sapnis tik īsts kurā es pats teicu ka tas noteikti nav sapnis, kā varēja sapnī kurš ir tikai sapnis mani gaisā uzmest ar iekārtu, vēderu ieraut, dzirdēt balsis un sarunas un saprast domas?

Kāpēc es pamodos no tā?

Sapņi ir daudz un dažādi, bet tās visas ir paralēlas pasaules, mēs esam šajā ļoti saistīti jo tā ir ļoti atbilstoša mūsu vibrācijām un pieredzes vēlmēm, ja pat mēs nenojaušam ka mēs varam vēlēties jebko un jebko pieredzēt mēs turpinām pieredzēt parastu fizisku ikdienu kurā nekā nenotiek jo esam tam pielāgojušies.

Ko līdz mēs spējam iedomāties un ievēlēties ko vairāk mēs sākam sapņos redzēt šīs pieredzes un likt mums izvēlēties vai mēs to vēlamies vai nē. Kas attiecas uz šo sapni Es to noteikti vēlos!

Un to arī saprata šis Citplanētietis kurš paguva pateikt ka viņus sauc par "Shalonaja" un ka viņi būs pirmie kas veidos ar mums atvērtu kontaktu. Bet ko līdz sabiedrība nebūs gatava viņi to nedarīs.

Taču tava realitāte ir tikai tavās rokās, jo brīvāks esi jo vairāk spēj pielāgoties jebkam un ievēlēties jebko tu sāksi ceļot pa realitātēm, tev vienmēr ir izvēle kurā realitātē atrasties un kādas pieredzes gūt, svarīgāk ir neļaut negatīvām enerģijām ietekmēt un padarīt tevi domās ļoti ierobežotu.

Pieredzot šo paralēlo realitāti guvu ļoti lielu sajūsmu un pieredzi kas lika saprast ka tepat blakām mēs visi esam vienoti mēs visi spējam ceļot starp pasaulēm mēs visi spējam būt jebkas un darīt jebko ko vēlamies, vel tikai nedaudz vairāk gaismas mūsu sirdīs un brīvība, vel tikai nedaudz vairāk jādara tas ko tiešām vēlamies un nav jādara tas ko nevēlamies, vel tikai nedaudz šaubas jānodzēš no mūsu ikdienas un mēs kļūsi brīvi un spēsim būt jebkas ko paši vēlēsimies!