Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Šajā dienā atminas to vēsturiski tik svarīgo dienu, kad 1945. gada 8. maijā nacistiskā Vācija parakstījusi aktu par kapitulāciju, kā rezultātā Eiropā beidzās no 1939. līdz 1945. gadam ilgušais Otrais pasaules karš.
Uzvaras cena pār nacismu bijusi ļoti augsta, jo pasaule bija zaudējusi aptuveni 50 miljonus karavīru un mierīgo iedzīvotāju, savukārt par nacionālsociālisma upuriem kļuva ebreji, čigāni, poļi un citu tautību cilvēki. Arī Latvija bija starp cietušajām zemēm, zaudējot daudz tās paaudzes cilvēkus, kas dzīvojuši, kas dzīvojusi valsts neatkarības laikā. Daļa Latvijas augstākās un izglītotākās sabiedrības tika izvesta uz Sibīriju, daļa bija spiesta bēgt uz Rietumiem.
Pēc tam, kad Latvija 1940. gadā okupēta un pievienota Padomju Savienībai, daudz latviešu Sarkanās armijas rindās cīnījušies pret vāciešiem, kuri tās teritorijā iebruka 1941. gada 22l. jūnijā. Otrā pasaules kara laikā Sarkanajā armijā cīnījās ap 100 000 latviešu, no kuriem karā krituši aptuveni 35 000 – 45 000 latviešu karavīru.
Tomēr daudz latviešu karavīru cīnījušies arī Vācijas pusē, viņu mērķis bija sakaut Padomju Savienības karaspēku, kam par iemeslu bija 1940. – 1941. gada padomju okupācijas varas represijas un Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz tālākajiem Padomju Savienības nostūriem. Vācijas karaspēka vienību rindās cīnījušies ap 150 000 latviešu, tostarp 80 000 viņu kaujās krita vai pazuda bez vēsts.
1944. gada decembrī, Kurzemē, vācu karaspēka 19. divīzija, kuras rindās bija latvieši, cīnījās pret Sarkanās armijas 130. Latviešu strēlnieku korpusu, kā rezultātā brālim bija jāšauj uz brāli, bet dēlam uz tēvu. Latviešu karavīri krita, cīnoties divu pasaules lielvaru – Vācijas un PSRS armijās. Viņi, citu tautību un zemju karavīru, kā arī karā mirušie mierīgie iedzīvotāji, ir Otrā pasaules kara upuri, kurus ik gadu piemin 8. maijā.
Kā atzīmē: Šajā dienā Valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos un citās atceres vietās, teic svinīgas runas. Arī citviet Latvijā tiek sakoptas Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietas, organizētu svinīgi piemiņas pasākumi, aizdegtas sveces.