Mežāzis

                                                                  Dec. 22. – Jan. 20

                                  Uzticīgs, spriedumos nemainīgs, konservatīvi autoratīvs

Gada laiks, kad dzimst šī zvaigžņāja cilvēki, nav ne tik patīkams, ne ērts. Gaisma, kas mums jāuzdedz jau laikus, reizē ir simbols atcerei par pagājušo, kā arī cerība uz nākotni. Vēl nav aizmirsti saulstari, kas deva gaismu un sildīja; nav arī zudusi cerība, ka saulīte kāps atkal debesu kalnā. Starplaikā bez šaubām dzīve ir sūra un grūta, bet ne tik rūgtuma pilna, ka nepanesama. Dzīves cīņa bez šaubām ir smagāka, piepūles vairāk, bet tas rūda vīrus, kas piepūlē un cīņā atrod apmierinājumu un prieku, un te nu veidojas ļaudis ar citu kalumu, nekā tie, kam „viss iekrīt klēpī”.

                Nereti gadās, ka šai zvaigžņājā dzimušie nāk pasaulē jau kā pieauguši. Tādā gadījumā viņiem nav pa ceļam ar viņa vecuma zeņķiem un viņu trokšņainajām rotaļām. Tie ir tām pārauguši, it kā „pārgudri”, pārāk nopietni un noslēgti sevī. Ja arī viņam trūkst bērna labsirdības, tad viņā briest vienpatnis, nopietns vīrs, kurš mācās, daudz lasa un par visu interesējas. Viņš grib kaut ko paveikt. Tā kā ĀZIS zina, ka viņam „nekas klēpī nekrīt”, viņš gatavojas dzīves cīņai pēc paša saprāta un izdomas. Viņš nav tāds uzbrucējs kā AUNS, viņš arī nav tik izturīgs kā VĒRSIS, nedz arī tāds apstākļu izmantotājs kā DVĪNIS, var ieslīdēt situācijās kā VĒZIS, viņš nav tik prasīgs kā LAUVA, viņš nav kā ķīlis, līdzīgi JAUNAVAI, nav arī salona lauva, kā SVARI, bet savu dzīvi viņš vada godīgā, soli pa solim augšup vedošā darba cīņā.

                ĀZIS nav rāpulis. Neviena krauja, neviena dzīves taka tam nav par stāvu. ĀZIS kāpj lēnām, pār klintīm un caur biezokņiem, bet vienmēr pret kalngalu. Tur viņš iedomājies sasniegt miera ostu, kur vairs nebūs šķēršļu un ērkšķu, un tad tikai viņš pierimst, atelpo un kļūs maigāks. No tā dabīgi izriet, ka šie ļaudis savā jaunības periodā ir paskarbi, trauksmaini, bet mūža otrā pusē ir visai izlīdzināti, ikdienas dzīvē iemīļots tips.

                ĀZI ļoti ciena un respektē, jo viņš ir centīgs, kārtīgs un apzinīgs, kā neviens cits, ir neatlaidīgs un mērķtiecīgs un viņam var uzticēties, bet... „siltumu” no viņa nav ko gaidīt. Viņš ir ļoti labs un atbildīgs darbinieks, skolotājs, cītīgs ierēdnis, labs priekšnieks, izveicīgs tehniskās nozares darbinieks, kā arī cita īpašuma pārvaldnieks. Ir labs tiesībnieks – advokāts, labs zinātnieks – arheologs, vēsturnieks, pētnieks. ĀZIM tīk dabrs un nodošanās iecerētam mērķim, mierīgi, sistemātiski tam soli pa solim sekot, neatlaidībā un nopietnībā, lielā paļāvībā, godīgi cenšoties un pamatīgi risinot. ĀZIM tīk senču tikumi un likumi, tradīcijas un konvencionālas normas, rutīna, kārtība un darba sistēma, noteiktība, noteikumi un pacietība, taisnīga piepūle un tomēr... atstāj sev kaut ko rezervē – (Adenauers, Aŗlen Dītrich).

                ĀZIM derdzas viss, kas nav nopietns, bezmērķība, bezatbildība, slinkums, izvairīšanās, steiga, pārsteidzība un novirzīšanās no mērķa, noteikumu neievērošana kā dzīvē, tā darbā. Viņam netīk „kaut kas nedzirdēts, neredzēts”, sensacionālais, pārāk modernais, arī tas, ko franči sauc par „laissez faire” – „lai viņš dara, kā grib”, kā arī slaistīšanās un niekošanās. ĀZIM sevi netīk parādīt „kā vienkāršu”, tādēļ bieži dzīvē citiem liekas, ka iedomīgs. Viņš vienkārši nevar „no sevis izlēkt”, ir, tā teikt, ieslēgts it kā cietā čaulā, aiz bruņām (VĒZIM tas ar lielām pūlēm jāizveido). Tāpēc sadzīvē, vai sabiedrībā ĀZIS atstāj garlaicīga cilvēka iespaidu. Turpretī dzīvē un darbā un sirds dziļumos ĀZIS vēlas, lai viņu saprot. Viņš ilgojas pēc piesliešanas un atzīšanas – simpātijām. ĀZIM grūti parādīt savas simpātijas un nekad tas nevar pirmais uzsākt sarunas.

                ĀŽA zvaigžņāja ļaudis padoti Saturna planētas influencei, kas sargā vecumu un izturību, tādēļ viņu liktenim labvēlīgs viss tas, kas ilgst, organiski attīstās. ĀZIS iegulda savu kapitālu un daudz gadiem uz priekšu un plāno savu dzīvi tā, lai tā segtos ilgstoši. Vecumā, jeb mūža pilnbriedumā ĀZIS sasniedz savu mērķi, bet tad viņš ir „nogatavojies” kā vecs vīns.

                Augšējās īpašības vēl vairāk izpaužas ĀZENĒM – šai zvaigžņājā dzimušajām sievietēm. Viņas bieži ir paskarbas, nepieejamas, „nepietuvināmas” jaunībā, un tikai vecumā kļūst labākas un maigākas. Tām ir reta parādība – ar gadu briedumu tās kļūst skaistākas un pievilcīgākas, un savos „četrdesmitajos” ir daudz pievilcīgākas kā savos divdesmitajos. ĀZENES ir nopietnas, apzinīgas, pacietīgas un jau agrīnos gados sev izvēlas kādu arodu. Viņas ir labas sekretāres, gandrīz bez izņēmuma sava priekšnieka „labā roka”, uz kuru var paļauties. Viņām patīk pētījumi laboratorijās. Viņas ir labas ārstes, ķīmiķes, mākslas vēsturnieces – vispār spīd vietā un laikā, kur jāparāda darbs un prasme.

                Par nožēlu ĀŽA abi dzimumi labprāt saietas ar „par sevi zemākiem”. Viņu padotie, līdzdarbnieki, vai kalpotāji vienmēr sajūt tādu kā sienu, jeb mūri savā un sava priekšnieka starpā, lai arī cik labs un vēlīgs šāds priekšnieks censtos būt. ĀZIM padotie allaž sajūt sevī zināmu pazemojumu, depresiju, jo jūtās nesaprasti, it kā neievēroti, nenovērtēti; atstumti (Mendez- Franss, Maļeņkovs). Sakarā ar šādu līdzgaitnieku izturēšanos, ĀŽI ar laika tecējumu paliek pesimistiski vientuļnieki, ieraujas savā dzīvē. Viņi tomēr ir izturīgi un drosmes pilni un pastāv apstākļos, kur citi jau sen būtu pazuduši. Bieži viņiem pašiem pat pietrūkst ticības šādu apstākļu uzvarēšanai, bet dzīvē tie uzvar.

                Nevienā zvaigžņājā dzimušie nepārspēj ĀZI izturībā un sīkstumā, jo neviens dzīves uzdevums ĀZIM nav par grūtu. Tieši cīņa ar grūtībām attīsta viņos ticību un tieksmi uzvarēt. Nevienu darbu ĀZIS neuzskata par mazvērtīgu vai zemu, - garlaicīgu vai netīru – tikai gan materiālā plāksnē (ne morālā). ĀZIS cīnās neatlaidīgi un sistemātiski, kamēr visi šķēršļi „pārgrauzti”, mērķis sasniegts, tur augšā, pašā klints kraujas galotnē (kā mēs to redzam dabā – ĀZIM).

                AUNA tipā arī mēs sastopam askētus, kas sava mērķa, vai ideāla dēļ atsakās no visa, kļūst fanātisks vergs savam mērķim (Marcus Portius Cato – Roma). Ja starp ĀŽIEM šāds tips parādās, tad sabiedrībai viņš „krīt uz nerviem”, lai arī šim ĀZIM vēlāk izrādītos taisnība. ĀZIS tādā gadījumā tikai atmet ar roku, - viņš jau to zinājis – nosaka, tikai viņam neviens nav gribējis ticēt.

                ĀZIS ir kā ienācējs citu dzīvē, vecais gudrinieks, kā mēs teiktu „baltā pūce”. Viņam padoms allaž visur un vienmēr pie rokas, ja arī pa reizei tas izteikts paskarbi. ĀZIS ir īpatnis, pie malas stāvošs novērotājs, kā mēs teiktu „pelēkā eminence”.

                Ar savu sīkstumu, neizmērojamām darba spējām ĀŽA karjera var kāpt ļoti augstu. Tur palīgos nāk godkāre, sistemātiskums un pamatīgums. Sasniedzis kalngalus, ĀZIS valda ar „dzelzs dūri”, bez „mīkstiem cimdiem” (Gērings, Etlijs).

                Novirzieni var būt ĀŽIEM, ja tie dzimuši savas fāzes sākuma vai arī posmā, kur tiem piejaucas STRĒLNIEKA vai ŪDENSVĪRA zvaigžņājos dzimušo tipu rakstura īpašības. ĀZIS ir pēc psihiatru definējuma tā saucamais „uz iekšu vērstais tips”, bet mūsdienās, lai „izceltos un spīdētu” sabiedrībā, vajag pūst, blatot un plātīties. Šādu īpašību, cik arī tas žēl, ĀZIM absolūti trūkst.

Saturns, seno Itālijas iedzīvotāju sējas un pļaujas dievs, romiešu laikos identificēts ar sengrieķu Kronosu – laika dievu; Mežāža zīmes un horoskopa 10. Mājas valdnieks un Neptūna tēvs.