Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.
Tā, piemēram, naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, bet 1949. gada 25. martā – apmēram 44 000 Latvijas pilsoņu. Pirmajā izsūtīšanā – 1941. gadā vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem. 1949. gada izsūtīšanā ceļā uz Sibīriju smagos apstākļus neizturēja un jau turpceļā smagi saslima un mira daudzi izsūtītie, tostarp jo īpaši vecākā gadagājuma cilvēki un bērni.
25. marts un 14. jūnijs Latvijas atzīmējamo dienu kalendārā ir skumjas dienas, kad karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus. Uz mūžiem Sibīrijas taigā un sniegos izsūtīto cilvēku piemiņai pie Latvijas brīvības simbola – Brīvības pieminekļa tiek nolikti ziedi, Brāļu kapos aizdegtas svecītes, bet dievnamos un baznīcās izskan aizlūgumi un koncerti.
Kā atzīmē: Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti arī dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.
Ikviens, kam svešumā zudis kāds radinieks vai draugs, vai kuru aizskar tautiešu skarbais liktenis, var piedalīties gājienos no Brīvības pieminekļa uz Brāļu kapiem. Vakaros Rīgas lielākajās baznīcās un Rīgas Domā notiek aizlūgumi un piemiņas koncerti, neiztrūkstoši izskanot pazīstamajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!”. Atceres pasākumos, pieminot Latvijas vēsturē tik traģiskos notikumus, piedalās un ziedus pie pieminekļa noliek arī augstākās valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.