Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.

Tā, piemēram, naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, bet 1949. gada 25. martā – apmēram 44 000 Latvijas pilsoņu. Pirmajā izsūtīšanā – 1941. gadā vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem. 1949. gada izsūtīšanā ceļā uz Sibīriju smagos apstākļus neizturēja un jau turpceļā smagi saslima un mira daudzi izsūtītie, tostarp jo īpaši vecākā gadagājuma cilvēki un bērni.

25. marts un 14. jūnijs Latvijas atzīmējamo dienu kalendārā ir skumjas dienas, kad karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus. Uz mūžiem Sibīrijas taigā un  sniegos izsūtīto cilvēku piemiņai pie Latvijas brīvības simbola – Brīvības pieminekļa tiek nolikti ziedi, Brāļu kapos aizdegtas svecītes, bet dievnamos un baznīcās izskan aizlūgumi un koncerti.

Kā atzīmē: Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti arī dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.

Ikviens, kam svešumā zudis kāds radinieks vai draugs, vai kuru aizskar tautiešu skarbais liktenis, var piedalīties gājienos no Brīvības pieminekļa uz Brāļu kapiem. Vakaros Rīgas lielākajās baznīcās un Rīgas Domā notiek aizlūgumi un piemiņas koncerti, neiztrūkstoši izskanot pazīstamajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!”. Atceres pasākumos, pieminot Latvijas vēsturē tik traģiskos notikumus, piedalās un ziedus pie pieminekļa noliek arī augstākās valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.