Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Pasmieties vajag
"No pasmiešanās par citiem cilvēkiem ir saskatāmas pozitīvas iezīmes, jo smiekli paši par sevi ir atbrīvojoši," saka psiholoģe Iveta Gēbele. Smejoties saspiestā, sabloķētā enerģija izlādējas, cilvēks atbrīvojas no spriedzes, kas viņā glabājusies. Tādēļ 1. aprīlis ir laba diena, lai atbrīvotos no stresa. Gelotologi – zinātnieki, kas nodarbojas ar smieklu pētīšanu – tagad ir pierādījuši to, ka viena minūte sirsnīgu smieklu aizstāj pusstundu ilgu atslābināšanās treniņu. Smieklu laikā tiek masēta diafragma un saules pinums, padziļinās elpošana, saspringtie muskuļi atslābinās, pulss un asinsspiediens mazliet paaugstinās, labāka kļūst šūnu apgāde ar skābekli.
Psiholoģe uzskata, ka sabiedrībai tagad ir īpaša vajadzība pēc veselīga humora, tas palīdz pārdzīvot skumjas situācijas. "Droši pasmejieties par vadītājiem un valstsvīriem – tas mazina sociālo trauksmi. Jau no seniem laikiem ir zināmas pasakas un anekdotes, kurās ir izsmieti ne īpaši gudri un apķērīgi kungi un viņu izdarības. Kad visi kopā gardu muti varam par to pasmieties, tad pārdzīvojumi kļūst nemanāmāki," uzskata I. Gēbele. Smejoties par citiem, mēs varam pasmieties arī par sevi, par lietām, kas mūs uztrauc. Tāpēc jau ir tik populāri dažādi humora raidījumi, komēdijas un izjokošanas šovi, videokuriozi. Mīļi joki ir tādi, kurus uztver bez aizvainojuma, kad ir nodoms cilvēku patiešām izjokot, radot kopā piedzīvojamu prieka mirkli, nevis ļauni apsmiet.
Neesi tāds kā citi
1. aprīļa joki ir dažādi, sākot ar vārdiem Tev caurums biksēs! un beidzot ar vardes ielikšanu darba rakstāmgalda atvilktnē. Tie var likt gan smieties, gan raudāt. Tāpēc, pirms kādu izjokot, jāpadomā, kāds ir šis cilvēks. Iespējams, ka joks viņu var aizvainot. Un aizvainojums nav tik viegli aizmirstams, tas emocionāli ievaino. "Ja cilvēks iedomājas, ka dzīvei jānodrošina viņam pietiekami labvēlīga eksistence, tad viņš sajutīs aizvainojumu, ja tā nenotiks," psiholoģe min, ka cilvēku var aizvainot tas, kāpēc tieši viņš izvēlēts izjokošanai. Viena no cilvēka vajadzībām ir piederēt pie pārējiem. Ja cilvēks tiek izsmiets, šī izjokošana var kalpot kā vēstījums Tu neesi tāds kā citi, mēs par tevi pasmejamies. Var rasties sajūta, ka pārējie viņu nepieņem tādu, kāds viņš ir, tas rada lielu satraukumu.
Visvieglāk ir aizvainot cilvēkus ar zemu pašvērtējumu. Jo augstāks cilvēkam pašvērtējums, jo drošāk viņš jūtas, un tad cilvēkam ir veselīga attieksme pret pasauli un pret sevi, savām ēnas pusēm, savām neveiksmēm. "Nedrošam cilvēkam pašvērtējumu apdraudoša var likties jau kāda cilvēka dusmīgs skatiens, kur nu vēl joks. Aizvainojuma izpausmes var sniegties no ieraušanās sevī līdz pat atriebības alkām un attiecību pilnīgai pārtraukšanai, no dziļi depresīviem stāvokļiem līdz pat naidīgiem uzbrukumiem tam, kurš kaut kādā veidā ir aizskāris."
Katram sava vājā vieta
Psiholoģe atklāj, ka ir tādi cilvēki, kas izjoko citus tikai tāpēc, lai paši netiktu izjokoti. Tādi cilvēki visbiežāk izmanto aizvainojošus jokus. Seneka ir teicis: "Jo vairāk cilvēkam piemīt tieksme aizvainot citus cilvēkus, jo sliktāk viņš pats panes aizvainojumus." Aizvainojoši ir tādi joki, kas aizskar personību, it sevišķi, ja aizskar personībā to, par ko jau pats cilvēks ir neapmierināts, ko viņš nepieņem pats sevī. "Kādi joki ir vairāk aizvainojoši – atkarīgs no tā, kur ir cilvēkam vājā vieta. Otru cilvēku noteikti skars joks, ja jokotājam būs arī tāds mērķis aizvainot otru cilvēku, tad viņš noteikti jau zina vājos punktus un spiež uz tiem. Bet tas var notikt arī pavisam netīšām, nepazīstot otru cilvēku. Joks pats par sevi nav traumējošs, cilvēku var aizskart tad, ja joks pieskaras jau traumētai vietai cilvēka dvēselē," teic Iveta Gēbele.
Tāpēc 1. aprīlī svešākus, mazāk pazīstamus cilvēkus labāk izjokot ar neitrālākiem jokiem, bet personiskākus jokus var izmantot labi pazīstamiem cilvēkiem. "Ja aprīļa joks jūs ir aizskāris un atmodinājis aizvainojumu, tad tā vietā, lai apvainotos uz izjokotāju, padomājiet, ko manī šis joks aizskāris, kāds komplekss manī sēž vēl neatrisināts," iesaka psiholoģe, "un, galvenais, mācieties pasmieties par sevi un mīliet humoru, tad nebūs jāņem palīgā aizvainojums, kļūstiet paši sava garastāvokļa noteicēji."