2019. gadā paveiktais
Pateicoties uzņēmumiem, kas iegādājās Ziemassvētku apsveikuma kartites 2019. gadā, Vidzmes slimnīca saņēma Kanmed BabyWarmer apsildāmo gultu zīdaiņiem 4000eur vērtībā.
Tik savādi šais dienās saģist –
Kā sēru zvani dun un dun
Tā vēsts: tu zudis, spēks tavs sairst…
Bet kaut kur gaisos liegi zum
Tā gaisma, kas no tevis staro,
Tāds cilvēcības saulrīts īsts,
Un vienmēr paliks liepu zaros –
Tas tava mūža vizums ir…
Ai, paņemiet pa saujai gaismas
No pagājušām dienām vēl,
No mūža vienkāršā un skaistā…
Stāv zeltains mākonis tur pamalē.
Sirds nepukst vairs.
Bet vēl tai bija skanēt
Un acīm mirdzēt, dzīvi vērojot.
Dziļā naktī dzīve pēkšņi grūst kā ledus plaisa:
Tālu tumsā ugunskurs met dzirkstis, drebot kurts,
Viss, kas bija, viss, kam dzimt vēl, šaltīs gaisa,
Lāsot lāso vaigs, svešu sāpju, kvēlu ērkšķu durts.
Kā pelēks ezers dzīve kļūst šai rudens gaitā,
Kas, šķiet, nekur nenoved, -
Un lapās mirušās, no vēja dzītās tumšā skaitā,
Sirds sārtu sapni bed.
Pulkstenis sit. Kā gars pēc dzīves tiecas,
Vēja, sniegu, zvaigžņu tiecas –
Mīlēt, smieties, nīst, - kā tiecas gan!
Dzirdēt, klajumos kā aprīļpalus zvan,
Ietvert acīs tūkstots nakts un uguns mirkļu,
Neizlaist no rokām dzīves irkļu,
Kuros asinis straumes skan…
Mēs esam atnākuši visi, māt,
Mēs tavi mīļie, lolotie un rātie,
Caur sāpēm, tālumu un zemes vārtiem.
Vēl sveces deg, vēl viss ir nesadzijis,
Un debesī tik skumja tava seja.
Tik nenovēršami, kā vakars tumst,
Par mani jādomā būs rietā jums.
Krēslas stundas klusi, klusi
Arī sirdī ienākusi…
Mana pēdējā zvaigzne krīt.
Neaizejiet – es lūdzu,
Kad klusējot zvaigzne krīt.
Māmuliņ, par tavu mūžu
Šodien klusi paldies sakām.
Manas acis neaizbirst ar smilti.
Manas lūpas tumsā nenosmok.
Neraudiet, ak mani palicēji –
Mīlētie nemūžam nenomirst.
Mīlētie – tāpat kā dūjas gaisā
Traucas debesīs kā mūžībā.
Mirst vien ziedi, lēnām novīzdami,
Aizejošo brīžu skurbumā.
Domājiet par mani, lai ir silti,
Arī tad, kad sniegputenis virst.
Neraudiet, ak, mani palicēji –
Mīlētie nemūžam nenomirst…
Tāpēc aiziešu, kad viss būs pavasarī,
Kad no zemes tikko zāle dīgst.
Ne man vairs jāsteidzas, ne jāmin,
vai es izraušos no sāpju skavām.
Nu ir citi soļi jāmin
ne ar savām kājām –
cauri Rekviēma
mocartiskām skaņām.
Šai mūžā tik daudz kas ir bijis:
pāri rētām
rūgts asaru lietus lilijs,
sāpēs sažņaugtai sirdij
daudz nācies klusumā ciest…
Nu klusums skan visrunīgāk…
Ļaujiet izlūgties vēl vienu,
Iekams dzīve projām slīd:
Vienu gaišu prieka dienu,
Laimes vienu mazubrīd!
Ļaujiet manu ilgu vārtus
Vēlreiz mīlai vaļā vērt.
Vēlreiz dzīves graudus sārtus
Cauri pirkstiem smiltīs bērt!
Bet saule ap darba dienu rit aši,
Ap mūžu tāpat, un brīdis ir klāt,
Kad nespējam vairāk kā ziedus klāt…
Mūsu skumjas ir tikai dārznieka paša
Neiestādīto koku ēnas.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums