Eurika Labdarība
Mīlestības dzeja
Apsveikuma pantiņi
Citāti par mīlestību
Apsveikumi vārda dienā
Apsveikumi dzimšanas dienā
Imants Ziedonis
Ziemassvētku apsveikumi
Apsveikumi Jaunajam gadam
Mīlas dzejoļi
Aforismi par dzīvi
Apsveikumi dzimšanas dienā krievu valodā
Pantiņi katrai dienai
Lieldienu pantiņi
Valentīna dienas pantiņi
Atziņas
1. Septembris dzejoļi
Māmiņdienas apsveikumi
Novēlējumi
Kāzu apsveikumi
Aleksandra Čaka dzejoļi
Teicieni
Citāti
Aforismi
Ziemassvētku dzejoļi
Joki
Smieklīgie dzejoļi
Sieviešu diena 8.marts
Dzejoļi par sievietēm
Vinnija Pūka citāti
Mātes dienas apsveikumi
Epifānijas
Mērfija likumi
Nacionālisms
Jāņu pantiņi
Par mums
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Labdarības kartiņas
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Smiekli ārstē!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
E kartiņas
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Dāvātās iekārtas slimnīcām
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Lasītava
Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Pabarosim bērnus
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Atbalstītāji
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Apsveikuma pantiņi
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
E-kartiņas
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indigo skola "Saules Bērni"
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Kontakti
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Apsveikuma pantiņi /
Mīlestības dzeja
2017. gada mērķis
2017. gada mērķis ir iegādāties Skābekļa terapijas sistēmu bērniņiem un inkubators jaundzimušajiem bērniņiem
Lapa : 3 |
ANTIŅAS
Cik vienkārša dzīve! Cik vienkārsā dzīve!
Darbs. Ģimene. Sabiedrības balss un balsts.
Es aizņemts – kā rudenī kāposta rīve.
Bet dvēsele kalst un salst.
Jaunības draugs teic gudri:
-Tā ir reta māksla – just...-
Aiz kauna kā sarkanā skudra
Es gribētu mežā zust.
Bet Antiņš – tik vienkārši dzīvo
Un dimanta zirgā lec.
Ai, krēpes man garām plīvo
Un sapņu svaru jūt plecs!
Cik vienkārša dzīve! Cik vienkārsā dzīve!
Darbs. Ģimene. Sabiedrības balss un balsts.
Es aizņemts – kā rudenī kāposta rīve.
Bet dvēsele kalst un salst.
Jaunības draugs teic gudri:
-Tā ir reta māksla – just...-
Aiz kauna kā sarkanā skudra
Es gribētu mežā zust.
Bet Antiņš – tik vienkārši dzīvo
Un dimanta zirgā lec.
Ai, krēpes man garām plīvo
Un sapņu svaru jūt plecs!
[ Mīlestības dzeja ]
„DAILEI”
Tavā dejā man griezties, tauta,
Tavā dejā es esmu skaists,
Burvju kurpe man kājā auta,
Rokās zibeņi kaist.
Bet, ja apniks man ritmi tavi,
Bet, ja savdaba prieku šķeļ,
Kaimiņtautu lai atbalsto kļavi,
Tālas tautas lai uguniu sveļ.
Jūsu dejās man griezties, tautas,
Jūsu dejās es esmu skaists.
Te dzied mūži, skan kokles un flautas,
Dvēsele kaist.
Tavā dejā man griezties, tauta,
Tavā dejā es esmu skaists,
Burvju kurpe man kājā auta,
Rokās zibeņi kaist.
Bet, ja apniks man ritmi tavi,
Bet, ja savdaba prieku šķeļ,
Kaimiņtautu lai atbalsto kļavi,
Tālas tautas lai uguniu sveļ.
Jūsu dejās man griezties, tautas,
Jūsu dejās es esmu skaists.
Te dzied mūži, skan kokles un flautas,
Dvēsele kaist.
[ Mīlestības dzeja ]
Vecais dārz, zaļais bērnības dārzs!
Vēl man ābolu paglabāji.
Nekopts, aizaudzis, pusaizmirsts, bārs...
Tikai tēvs te vēl nāk – sīksts kā zars.
Vecais dārzs! Vēji nerimstas dūkt.
Cikreiz sadūri basas kājas!
Tevī jautu, kas salds ir, kas rūgts.
Lapas kvēl, lieti brāž, dārzs mans plūk.
Vēl man ābolu paglabāji.
Nekopts, aizaudzis, pusaizmirsts, bārs...
Tikai tēvs te vēl nāk – sīksts kā zars.
Vecais dārzs! Vēji nerimstas dūkt.
Cikreiz sadūri basas kājas!
Tevī jautu, kas salds ir, kas rūgts.
Lapas kvēl, lieti brāž, dārzs mans plūk.
[ Mīlestības dzeja ]
Es cildinu jūs,
šķībie, greizie, resnie, neveiklie, pūcīgie, robustie
vīri un tādas pašassievas,
jo savādāk man nav brīv,
jo savādāk nedrīkst,
jo savādāk NEVAR;
es-lāse, jūs – aka,
es-brēkulis, jūs – šūpulis,
es-„kauls no jūsu kaula”.
šķībie, greizie, resnie, neveiklie, pūcīgie, robustie
vīri un tādas pašassievas,
jo savādāk man nav brīv,
jo savādāk nedrīkst,
jo savādāk NEVAR;
es-lāse, jūs – aka,
es-brēkulis, jūs – šūpulis,
es-„kauls no jūsu kaula”.
[ Mīlestības dzeja ]
Iet saule pār tīrumiem, mājām un mežiem...
Mazs mūžīgais,
Zūdošais ciems!
Iet dēli uz pilsētām – tuvām un svešām...
Tavs vējš linu ziedu
Aiznesīs tiem...
Mazs mūžīgais,
Zūdošais ciems!
Iet dēli uz pilsētām – tuvām un svešām...
Tavs vējš linu ziedu
Aiznesīs tiem...
[ Mīlestības dzeja ]
ES- LĀSE, JŪS- AKA
Mateušs bija sarkanais, viņu noslepkavoja kaimiņi–
Jānis un Domeniks, kas ar vāciešiem „aizlaidās”
un it kā vēl dzīvojot Amerikā;
Antons pirmais pagastā iestājās lauksaimniecības
artelī, bija priekšsēdētājs, nu par simt lietām rūc;
Aloizu, jaunā arteļa kasieri, ceļā no Balviem aplaupīja
un nodūra bandīti;
Konstantīna – kaktu daktere vārds noskanēja
republikā: par viņu bija feļetons „Cīņā”;
Jāzeps noslīka glāzītē;
Staņislavs, cēlis zemnieka darbu kalnus, staigā
pīpēdams...
Mateušs bija sarkanais, viņu noslepkavoja kaimiņi–
Jānis un Domeniks, kas ar vāciešiem „aizlaidās”
un it kā vēl dzīvojot Amerikā;
Antons pirmais pagastā iestājās lauksaimniecības
artelī, bija priekšsēdētājs, nu par simt lietām rūc;
Aloizu, jaunā arteļa kasieri, ceļā no Balviem aplaupīja
un nodūra bandīti;
Konstantīna – kaktu daktere vārds noskanēja
republikā: par viņu bija feļetons „Cīņā”;
Jāzeps noslīka glāzītē;
Staņislavs, cēlis zemnieka darbu kalnus, staigā
pīpēdams...
[ Mīlestības dzeja ]
Rūsē ozoli, un kļavas sarkst,
Lapas lidinās kā lapsnenes...
Dobji dungo sirmais Balvu parks,
Vilka ausīm tajā klausos es.
Vakars. Nakts. Pār ezeru rīts svīst.
Gribu jsut, kur Balvu dvēsele.
Kas zin – pagursui ielās klīst,
Tā ir paslēpusies tieši te?
Un varbūt tā kļūs par manējo,
Kad ar lapām apniks pēdas dzēst.
Neslēpju, ka vēlos tieši to,
Kad caur rudens parku eju es.
Lapas lidinās kā lapsnenes...
Dobji dungo sirmais Balvu parks,
Vilka ausīm tajā klausos es.
Vakars. Nakts. Pār ezeru rīts svīst.
Gribu jsut, kur Balvu dvēsele.
Kas zin – pagursui ielās klīst,
Tā ir paslēpusies tieši te?
Un varbūt tā kļūs par manējo,
Kad ar lapām apniks pēdas dzēst.
Neslēpju, ka vēlos tieši to,
Kad caur rudens parku eju es.
[ Mīlestības dzeja ]
Pauguri stāvie, tīrumi liesie
Bardzībā šņāca: - Uz kurieni iesi!
Tev mūs ir jāar, tev mūs ir jāceļ,
Tev te ir jādzied kā ezera krācei. –
Atcirtu: - Kāpēc jābūt kā aklam?
Citur ir jaukāk, jūs man līdz kaklam!
-Ej tad nu! Ej tad! – nošalca zeme.
-Ej tad nu! Ej tad! – dunēja lemess.
Apjaušu – sen man dvēselē kurta
Dīvaina uguns: iešu, bet kur tad?
Vajag šā stūra kā jaunībā ievas,
Vajag šā stūra vīram sievas.
Bardzībā šņāca: - Uz kurieni iesi!
Tev mūs ir jāar, tev mūs ir jāceļ,
Tev te ir jādzied kā ezera krācei. –
Atcirtu: - Kāpēc jābūt kā aklam?
Citur ir jaukāk, jūs man līdz kaklam!
-Ej tad nu! Ej tad! – nošalca zeme.
-Ej tad nu! Ej tad! – dunēja lemess.
Apjaušu – sen man dvēselē kurta
Dīvaina uguns: iešu, bet kur tad?
Vajag šā stūra kā jaunībā ievas,
Vajag šā stūra vīram sievas.
[ Mīlestības dzeja ]
Šķiet – nekustīgs ir saules vaigs
Un mākonīts balts...
Cik svarīgs ir šis leņais laiks,
Ja gribi pļaut un malt!
Tas laiks, kad grauds par vārpu kļūst,
Varbūt tev liekas garš.
Bet zibeņi jau tūcēs lūst –
Un rūdās graudu varš.
Un mākonīts balts...
Cik svarīgs ir šis leņais laiks,
Ja gribi pļaut un malt!
Tas laiks, kad grauds par vārpu kļūst,
Varbūt tev liekas garš.
Bet zibeņi jau tūcēs lūst –
Un rūdās graudu varš.
[ Mīlestības dzeja ]
Lai slavēts vectēva dārzs,
kur mani bērni ganās!
Kājas kļūs stipras
kā no dzelzs.
Muskuļi piebriedīs un gurkstēs,
plecos velsies.
Jozmeņi sasprings
kā autoriepas.
Lai slavēts vectēva dārzs,
kur mani bērni ganās!
kur mani bērni ganās!
Kājas kļūs stipras
kā no dzelzs.
Muskuļi piebriedīs un gurkstēs,
plecos velsies.
Jozmeņi sasprings
kā autoriepas.
Lai slavēts vectēva dārzs,
kur mani bērni ganās!
[ Mīlestības dzeja ]
Lai slavēts vectēva dārzs,
kur mani bērni ganās!
Berzēdami no acīm miega miņas,
rītos viņi caurskrien baltai bērzu sienai.
Sasprēgājušās kājas
atgādina vēja locītas brūnas vārpas.
Neraustiet spurain;as un garās sūnu bārdas
uz zaraino ozolu kreveļainās mizas!
Sejiņas raudulīgi savaikstās:
nātru putru nē!
Pēc zemenēm ērkšķogām, ķirši, jāņogas,
avenes, plūmes, zīlās, sarkanās.
Āboli būkšķēdami krīt –
sargiet savas baltās galviņas!
kur mani bērni ganās!
Berzēdami no acīm miega miņas,
rītos viņi caurskrien baltai bērzu sienai.
Sasprēgājušās kājas
atgādina vēja locītas brūnas vārpas.
Neraustiet spurain;as un garās sūnu bārdas
uz zaraino ozolu kreveļainās mizas!
Sejiņas raudulīgi savaikstās:
nātru putru nē!
Pēc zemenēm ērkšķogām, ķirši, jāņogas,
avenes, plūmes, zīlās, sarkanās.
Āboli būkšķēdami krīt –
sargiet savas baltās galviņas!
[ Mīlestības dzeja ]
No kurienes jūs atskrējāt,
Mani straujie dēli?
Vai no ābeļdārza zaļā,
Vai no meža dziesmām skaļām?
Vai no mūriem, šaurām ielām,
Jauno namu masīviem?
Vai no dīkas dīvāngultas,
Vai no skaudras sapņa bultas?
Ko lauzi galvu, mīļo tēt?
Esam klāt – dod roku,
Kopā dzīvi leikam lietā,
Stājam īsti vieta!
Nāc ielūkojies bērnībā
caur zemo atmiņlogu
un pasmaidi par ērmībām,
un liec pie acīm roku –
cik spožu diena iezibas
ar vieglu saules laivu,
cik sūri dzīves tiesības
viss gūst ar drosmi naivu!
Mani straujie dēli?
Vai no ābeļdārza zaļā,
Vai no meža dziesmām skaļām?
Vai no mūriem, šaurām ielām,
Jauno namu masīviem?
Vai no dīkas dīvāngultas,
Vai no skaudras sapņa bultas?
Ko lauzi galvu, mīļo tēt?
Esam klāt – dod roku,
Kopā dzīvi leikam lietā,
Stājam īsti vieta!
Nāc ielūkojies bērnībā
caur zemo atmiņlogu
un pasmaidi par ērmībām,
un liec pie acīm roku –
cik spožu diena iezibas
ar vieglu saules laivu,
cik sūri dzīves tiesības
viss gūst ar drosmi naivu!
[ Mīlestības dzeja ]
NEAIZŅEMTIES
Tikai vīrišķību
Nezaudēt.
Iztikt ar savas dvēseles līdzekļiem,
Neaizņemties.
Un nerēķināties ar to,
Ko vieni – gaida, citi, rupjākie, - prasa.
Iedzert sāpi
Aizgūtnēm.
Vai tas tik
Grūti?
Tikai vīrišķību
Nezaudēt.
Iztikt ar savas dvēseles līdzekļiem,
Neaizņemties.
Un nerēķināties ar to,
Ko vieni – gaida, citi, rupjākie, - prasa.
Iedzert sāpi
Aizgūtnēm.
Vai tas tik
Grūti?
[ Mīlestības dzeja ]
RUDZU SOLĪJUMS
Zemei zaļajai –
Jūnijsaules skūpsts.
Čukstot paldies tai,
Rudzi kūp.
Rudzu maizes rieks,
Mierīgs debesjums,
Sviedri, darbs un prieks-
Solījums.
Zaļi vēji klīst.
Rudzu solījums
Tā kā lietus līst
Pāri mums.
Zemei zaļajai –
Jūnijsaules skūpsts.
Čukstot paldies tai,
Rudzi kūp.
Rudzu maizes rieks,
Mierīgs debesjums,
Sviedri, darbs un prieks-
Solījums.
Zaļi vēji klīst.
Rudzu solījums
Tā kā lietus līst
Pāri mums.
[ Mīlestības dzeja ]
ZVEJNIEKCIEMĀ
Kaijas – mirdzošas vēja jātnieces,
Tīkli – simtači viļņu ķīļbārdā...
Domas aiztraucot, ceļas zvejasvīrs,
Vēla oktobra saule ceļas tā.
Tava dzīve, tēvs, - vilni pārvarēt,
Tava diena, dēls, - mācēt jūrā smelt.
Gribas nepietrūkst, drosmes nepietrūkst?
Paliek krastā jautājumu spelts.
Laiva līgojas, ceļas zvejasvīrs,
Vēla oktobra saule ceļas tā...
Kaijas – mirdzošas vēja jātnieces,
Tīkli – simtači viļņu ķīļbārdā.
Kaijas – mirdzošas vēja jātnieces,
Tīkli – simtači viļņu ķīļbārdā...
Domas aiztraucot, ceļas zvejasvīrs,
Vēla oktobra saule ceļas tā.
Tava dzīve, tēvs, - vilni pārvarēt,
Tava diena, dēls, - mācēt jūrā smelt.
Gribas nepietrūkst, drosmes nepietrūkst?
Paliek krastā jautājumu spelts.
Laiva līgojas, ceļas zvejasvīrs,
Vēla oktobra saule ceļas tā...
Kaijas – mirdzošas vēja jātnieces,
Tīkli – simtači viļņu ķīļbārdā.
[ Mīlestības dzeja ]
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums
Lapa : 3 |