Es vairs neatrodu sevī neko, vienīgi
lielu sirds sausumu. Drīz es piekritīšu, nepazinis izmisuma. Nejūtos pat bēdīgs. Žēl –
skumjas man liktos saldas kā ūdens. Dažkārt
cilvēkā rodas līdzjūtība pašam pret sevi un
viņš žēlo sevi kā draugu.

Parasti uzskata, ka cilvēks var iet, kur vēlas.
Uzskata, ka cilvēks ir brīvs. Un neredz valgu,
kas viņu sien pie akas, valgu, kas līdzīgi nabas
saitei saista viņu ar zemes klēpi. Ja viņš sper
vienu lieku soli, viņam jāmirst.

Tiekšanās, žēlas, jūtu pārpilnās ciešanas vēl ir bagātība. Jaunas meitenes pirmā
mīlas vakarā iepazīst skumjas un raud. Skumjas ir saistītas ar dzīves trīsām.

Tuksnesis esmu es. Manī izsīkušas siekalas, bet izsīkuši arī mīļie tēli, kam es varētu
gausties. Saule izkaltējusi manī asaru avotu.

...zināma nozīme ir aicinājumam. Vieni
noslēdzas savās tirgotavās. Citi neatturami iet
savu ceļu vajadzīgajā virzienā: jau viņu bērnībā mēs atrodam iedīglī apslāpētas dziņas,
kas vēlāk izskaidro viņa likteni.
Taču vēsture, ja tanī atskatāmies pēc
notikuma, var maldināt. Šādas apslēptas dziņas mēs atrastu vai ikvienā. Mēs visi pazīstam dažu labu piparbodnieku, kurš ugunsgrēka vai kuģa bojāejas naktī pēkšņi atklājies
dižāks par sevi pašu. Taču viņam nav maldīgu
cerību par savu pilnības uzliesmojumu:
šis ugunsgrēks tā arī paliks visspilgtākā nakts
viņa mūžā. Trūkst jaunu izdevību, trūkst labvēlīgas augsnes, prasīgas reliģijas, un viņš atkal iesnaužas, īsti nenoticējis paša lielumam.
Protams, aicinājums palīdz cilvēkam atraisīties,
bet tikpat nepieciešami ir atraisīt aicinājuma izjūtu.

Nemeklē mani tur, kur es neesmu.

Augsts pašapziņas līmenis rodas līdz ar sajūtu, ka esi sava likteņa noteicējs.

Sabiedrība rada augsni noziegumam – noziedzinieks to izdara.

Saprātam, nevis ticībai jāizlemj mūsu reliģiskie jautājumi, un tikai ar saprātu mēs varam atšķirt patiesību un meliem.

Patiesas zināšanas nav faktu apguve, kas cilvēku padara vien par pedantu, bet faktu izmantošana, kas padara viņu par filozofu.

Daba teica sievietei: esi daiļa, ja vari, esi gudra, ja gribi, bet godprātīgai tev noteikti jābūt.

Netikumi, ļaunprātība – tie nemainās, taču iemiesojas tūkstoš veidos, uzliekot tikumu masku; noraut šo masku un parādīt to īsto seju - lūk, uzdevums cilvēkam, kurš sevi ziedojis teātrim.

Lieciet visbezkaislīgākajam tiesnesim izskatīt savu personisko lietu un palūkojiet, kā viņš sāks skaidrot likumus.

Kas skan pārāk muļķīgi, lai izteiktu vārdos, to tad dzied dziesmā.

Ja priekšnieks mums nedara ļaunu, tas jau ir liels labums.