2017. gadā paveiktais!
2017.gada dāvātās iekārtas divas Opti Flow - Elpināšanas iekārta ar regulējamu skābekļa blīvuma padevi.
No visa taču kaut kas paliks pāri…
Mans lauks te paliks vagās nezizdzīts,
Es laikam došos gāju putniem līdz
Uz tundru vai uz kādu lefus salu.
Jūs turpu nelaidīs,
Jums nosirmot šai malā.
Vairs tikšanās gaišuma nebūs,
Ir atdots un paņemts viss.
No atmiņu avota drebot
Dzer brīdis, sen aizšalcis.
Drīz es aiziešu projām pa staru,
Akmens dziesmu es atstāšu Jums.
Vēl es zvaigzni Jums novēlēt varu,
Kas virs Daugavas vakaros skumst…
Nu durvju priekšā izšķirīgā diena,
Starp mani un starp aizsauli – neviena.
Nu laiks man Lielo Pienākumu nest
Un teikt: - Ja jāiet, ļauj, lai eju es!
Kaut kam būs pieliks punkts,
Kāds posms noiets būs,
Un kāda jauna gaisma sildīs mūs.
Vai labāka varbūt par iepriekšējo?
Es nezinu.
Viss plūst un vējā vējo.
Būs atkal pavasars. Plauks ķirši,
Un zālē ņudzēs pienenes,
Bet puķu vaļsirdīgās sejās
Vairs šoreiz neskatīšos es.
Kur palikšu – kas to lai zina,
Šis noslēpums nav atminēts,
Un Nāves Nopietnību lielo
Vēl vienmēr apņem klusums svēts.
Bet dzīve nepārtrūks, ies tālāk,
Zem ievām atkal skūpstīsies,
Un atkal meičas bezrūpīgi
Pirms lielo rūpju dienām smies.
Kas zina – varbūt tu arī būsi
No dzīves dārziem izraidīts
Bet arī nāves laukos mēmos
Es tevi nesīšu sev līdz.
Tagad māte dzied smilšu balsī,
Tagad tēvs mans pērkonā rūc.
Sirds kā muļķe no mākoņa palsa
Mazu gabalu bērnības lūdz.
Pie akmens piespiedīšos kā pie mātes pleca:
Nekad mēs sāpēm neesam par vecu.
Ak, puķes, trīs saujas smilšu
Caur sirdi man nācās mest.
Un tagad vairs neatsilšu
Līdz citai vasarai es.
Te iet tā robeža, kas mums vēl jāpārkāpj,
Kas mūs no sāpju bezgalības glābj.
Te visas pārestības nolīdzina smilts,
Te netiek klāt ne godkāre, ne vilts.
Nē, mātes aiziešanu nevar aptvert,
Ne rokas aptvert var, ne sirds, ne prāts…
Mēs atnākam un brīdi klusi stāvam,
Un it kā elsas mūsu vārdus māc.
Nē, mātes aiziešanu nevar aptvert,
Tā notiek visu mūžu, pamazām.
Un vienīgi ar mūsu aiziešanu
Kļūst viņas aiziešanas smelgums rāms.
Dusi, kur es tevi atstājusi,
Trejas saujas smilšu uzbērusi…
Ak, ka mācētu mēs ne vien mīlēt,
Ja mēs prastu redzēt dvēseles dzīlē,
Mazāk sevī nēsātu mēs rūsu,
Mūsu mīļie ilgāk būtu mūsu.
Jā, cilvēka mūžs aizslīd ātri kā ēna
Un atstāj aiz sevis vien ēnu;
Pa atmiņu birzēm es staigāju lēnām
Starp sveējo mīļajām ēnām.
Ir gaisis viss ikdienas sanestais skarbums,
Ir aizmirsies īgnums un grūtums,
Vien gaisma, vien gaisma
Nu ir mūsu starpā
Un mūžības skaidrotas jūtas.
Labi dusēt dzimtā zemē –
Zina to arājs, zina to gans.
Pāri staigā arkla lemess,
Pāri izkapts rudzos san.
Dzimtā zeme, klēpī tavā
Mīļu dusētāju daudz,
Kuri veļu mēlē savā
Mūs par bērnu bērniem sauc.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums