Smiekli ārstē!
Mūsu komanda, sadarbībā ar biedrību Dr.Klauns un SIA Origami ir radijuši projektu "Labdarīgas dāvanas". Šī projekta mērķis ir palīdzēt savākt naudiņu priekš Dr.Klaunu darbu nodrošināšanas Latvijas slimnīcās.
Mežā
Kur tavu tuvumu atrast?
Vejā līkst piemircis zars.
Zīmes gaistošās saprast
Reizē ar tevi grib gars.
Viegla un vizmainā sniegā
Pēdas saskatīt var –
Tevi sapņainā miegā
Dreboša dvēsele skaŗ.
Glāsts
Vai sapnī mani soļi ies,
Kur dziļā mierā guli?
Tur brīdi griibu kavēties
Un atkal aiziet klusi.
Par glāstu mana elpa kļūs
Tev piere aizskārusi,
Un tava skumjā seja būs
Ka gaismas pielijuši.
Pasaka
Slaids bērzs man noliecas pāri,
Jauns bērzs, tik balts un kluss,
Es ieeju apburtā mežā,
Kur putni un dvēseles dus.
Zaļš zars man apvijas plecam,
Un noreibums uzguļas kairs.
Es aizmirstos apburtā mežā,
Lai neatmostos vairs.
Uz mājām
Es emu ceļš tev zem kājām,
Es esmu debess pār tevi.
Uz mājām, uz mājām
Es pavadu tevi.
Tu aizej mierīgs un priecīgs,
Es visu vēroju klusi.
Ceļš ir tik viegls un niecīgs –
Mēs slīdam uz māju pusi.
Ēnas
– Mīļais... Es teicu tev klusi,
Bet tu to nedzirdēji.
Es biju kā apmulsusi
No lielāa prieka spēji.
Visa pasaule dega liesmās,
Visa pamale grīļojās lēnām,
Mēs gājām, gājām tā klusi,
Līdz kļuvām abi par ēnām –
Spēja spožuma iedzēstām ēnām.
Ēnas
– Mīļais... Es teicu tev klusi,
Bet tu to nedzirdēji.
Es biju kā apmulsusi
No lielāa prieka spēji.
Visa pasaule dega liesmās,
Visa pamale grīļojās lēnām,
Mēs gājām, gājām tā klusi,
Līdz kļuvām abi par ēnām –
Spēja spožuma iedzēstām ēnām.
Mīlnieka dziesma
Es esmu tevis izslāpis,
Es esmu rāms, bet kārīgs.
Dreb mēness, straumē ieniris,
Es tavā mierā zūdu viss,
Mans mīļums ļauns, tyavs vārīgs.
Es esmu dzērējs negausīgs,
Kad riz būs miers un gana?
Varbūt, kad kļūsi jūŗa tu,
Un tur par kuģi grimšu,
Rims mīlestība mana.
Burvība
Palēnām aizzogas krasti,
Pamet mūs ļaudis un Dievs,
Divi vien mēs uz salas
Svelmainas šūpojamies.
Kur vēl ir dziļāka dusa?
Kur vēļ ir sapņaināks miegs?
Kalnu vējš pāri man zogas,
Glāsts tavs mierīgs un liegs.
Tāļumā šalko vēl jūŗa,
Viļņos dziļi skan balss:
Vietā, šai apurtā vietā
Dzīvei sāķums un gals.
Nakts
Top tumsa redzīga, un klusums dzird –
Es tavu sirdi jūtu sev pie sirds.
Dzeļ elpa asāk. Skūpsts kā nāve sāp.
Es tavu sirdi jūtu sev pie sirds.
Kāpj augstāk mēness. Gaisma tumsu dzeŗ.
Man tavās rokās šõnakt jāpazūd.
Uz manām krūtīm šķeļas kalns un brūk –
Man tavas rokās šonakt jāpazūd.
Mans mīļais
Melns krauklis ziliem spārniem tumsu kuļ
Ir vakars aizvadīts un pusnakts pāri.
Mans mīļais nemostas, mans mīļais guļ.
Melns krauklis nometies uz krūtīm krauc,
Par tuvu debess ir, par tālu zeme –
Mans mīļais sapnī manu vārdu sauc.
Melns krauklis šonakt manai dvēselei
Ir pakaļ atlaidies un nes to projām.
Man mīļais nezin to, viņš miegā smej.
Skūpsts
Skūpsts slēdza lūpas
Sāīgs un rīgts,
Nelaikā ilgots,
Nelaikā lūgts.
Nelaikā noplūts
Auglis top sīvs
Mūžam neatplaukst
Smaržīgs un dzīvs.
Svešā bij mute,
Svešs vēl bij glāsts,
Reizē ar skūpstu
Uzgūlās lāsts.
Sirds tevi ieraudzīt
Ilgojās spēji,
Tu sevi atrast
Pats nevarēji.
Skūsts tapa meli,
Aizcirzdams ciet
Duris, kur lēnām
Bija jājiet.
Sapnis
Tu biji šeit visdzīvākais starp dzīviem.
Tu elpoji, es tavā elpā mulsu
Un drebot jutu savu ātro pulsu,
Kad tu man pieskāries ar roku rāms.
Tavs glāsts no miega mani modināja,
Un es pie tevis vairs nejutos vāja,
Jo tavā skūpstā izauga spēks
Un tad es sapņoju – tu biji miris.
Man pretī slīdēji kā blāva ēna,
Bij balss tev sveša, nespodra un lēna,
Un tavu pieri klāja stingums salts.
Bet tad tu pārliji ar gaismu spēju,
Un, tevi ieraugot, es bailēs nodrebēju:
Tas nebij sapnis vairs, tā bija dzīve.
Aizejot
Nu man vairs nepieder nekas, ko saucu savu –
Kā tāla blāzma izgaist senais rīts,
Kad vēl uz lūpām jutu elpu tavu.
Man šeit jau viss ir teikts un piepildīts,
Es klausos ūdeņos nu brienu viena,
Kur nogrmist laiks, kas smeldzē aizvadīts,
Un drauga man vairs nepaliek neviena.
Par vēlu
Aiz kalna saules spožums dziest,
Tas nemodīsies rītu,
Es ilgi gribu klusu ciest,
Lai tevi saskatītu.
Par vēlu – izplen aizspīdums,
Kalns ēnu noklāj klusi,
Ar saltu svešumu pār mums
Ir tumsa nogūlusi.
Varbūt
Varbūt tā bija mīlestība,
Kas tev pagāja gaŗām.
Atskaties, atskaties vēlrreiz
Un pasmaidi saulrieta gaismā:
Cik koša deg debess,
Un kādās bailēs
Tev iedrebas pleci...
Varbūt. –
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums