Eurika Labdarība
ingrida_viksna
Apsveikuma pantiņi
Citāti par mīlestību
Apsveikumi vārda dienā
Apsveikumi dzimšanas dienā
Imants Ziedonis
Ziemassvētku apsveikumi
Apsveikumi Jaunajam gadam
Mīlas dzejoļi
Aforismi par dzīvi
Apsveikumi dzimšanas dienā krievu valodā
Pantiņi katrai dienai
Lieldienu pantiņi
Valentīna dienas pantiņi
Atziņas
1. Septembris dzejoļi
Māmiņdienas apsveikumi
Novēlējumi
Kāzu apsveikumi
Aleksandra Čaka dzejoļi
Teicieni
Citāti
Aforismi
Ziemassvētku dzejoļi
Joki
Smieklīgie dzejoļi
Sieviešu diena 8.marts
Dzejoļi par sievietēm
Vinnija Pūka citāti
Mātes dienas apsveikumi
Epifānijas
Mērfija likumi
Lielība
Izskats
Par mums
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Labdarības kartiņas
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Smiekli ārstē!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
E kartiņas
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Dāvātās iekārtas slimnīcām
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Lasītava
Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Pabarosim bērnus
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Atbalstītāji
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Apsveikuma pantiņi
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
E-kartiņas
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indigo skola "Saules Bērni"
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Kontakti
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Apsveikuma pantiņi /
ingrida_viksna
2019. gadā paveiktais
Pateicoties uzņēmumiem, kas iegādājās Ziemassvētku apsveikuma kartites 2019. gadā, Vidzmes slimnīca saņēma Kanmed BabyWarmer apsildāmo gultu zīdaiņiem 4000eur vērtībā.
Lapa : 8 |
Pēdējais mīlētājs
Tur viņš stāvēja–izdeguša
tukneša smiltīs.
Dziestošas liesmas vēl kāri
trinās ap viņa stiegrainiem lieliem.
Saule staru pirkstiem lobīja
ābas strēles no pleciem,
un mīlestība bez jēgas
plosīja sirdi.
Tur viņš stāvēja–
izdeguša tuksneša smiltīs,
un lēnām kļuva pats ka slāpēs mirusi smiltis:
žilbīgiem zelta graudiem pilna tuksneša smits,
kur nejūtīgā priekā rotaļājas
mirušas mīlestības saule.
Tur viņš stāvēja–izdeguša
tukneša smiltīs.
Dziestošas liesmas vēl kāri
trinās ap viņa stiegrainiem lieliem.
Saule staru pirkstiem lobīja
ābas strēles no pleciem,
un mīlestība bez jēgas
plosīja sirdi.
Tur viņš stāvēja–
izdeguša tuksneša smiltīs,
un lēnām kļuva pats ka slāpēs mirusi smiltis:
žilbīgiem zelta graudiem pilna tuksneša smits,
kur nejūtīgā priekā rotaļājas
mirušas mīlestības saule.
[ ingrida_viksna ]
Mierinājums
Lai kādi vēji aizšalko pāri,
lai kāds ugunskurs dedzina sirdi,
manu balsi dziļākā naktī,
manas dziesmas atbalsi dzirdi.
koka zaros,kas šalko aiz loga,
vilnī,kas skalotajā krastmalas oļos,
kāda putna klusajā balsī,
tāla gājēja vēlīnos soļos.
Lai kādi vēji aizsalko pāri,
lai kāds ugunskurs dedzina sirdi–
manu balsi dziļaka naktī,
manu dziesmu tuvu sev dzirdi!
Lai kādi vēji aizšalko pāri,
lai kāds ugunskurs dedzina sirdi,
manu balsi dziļākā naktī,
manas dziesmas atbalsi dzirdi.
koka zaros,kas šalko aiz loga,
vilnī,kas skalotajā krastmalas oļos,
kāda putna klusajā balsī,
tāla gājēja vēlīnos soļos.
Lai kādi vēji aizsalko pāri,
lai kāds ugunskurs dedzina sirdi–
manu balsi dziļaka naktī,
manu dziesmu tuvu sev dzirdi!
[ ingrida_viksna ]
Ir laiks
Ir laiks,kad apklust jūŗa putni,un vēji–
pat cilvēku balss.
Nav jau nekas–
ne mīlestība,
ne pasaules gals,
ne kādas nāves
zilganais sals,
tikai tu norebēji,
it kā uzminēts būtu
visu lietu noslēpums:
dziļāko slapju malku
zem saules šīs
izdzert nav nolemts mums.
Ir laiks,kad apklust jūŗa putni,un vēji–
pat cilvēku balss.
Nav jau nekas–
ne mīlestība,
ne pasaules gals,
ne kādas nāves
zilganais sals,
tikai tu norebēji,
it kā uzminēts būtu
visu lietu noslēpums:
dziļāko slapju malku
zem saules šīs
izdzert nav nolemts mums.
[ ingrida_viksna ]
Vieni
Un kad visi ceļi būs aizsnigusi,
visas takas aizaugušas,
un upēs apsīkušas straumes,
tu atradīsi savu ceļu.
Varbūt tas būs pēc visu kalnu pārkāpšanas
un visām izsāpētām sāpēm,
pēc ilgām šaubām un tukšajiem sapņiem,
ka neesam vieni,
jo tad,kad esam vieni,
visi ceļi ir aizsniguši,
visas takas aizaugušas,
Jo esam vieni.
Un kad visi ceļi būs aizsnigusi,
visas takas aizaugušas,
un upēs apsīkušas straumes,
tu atradīsi savu ceļu.
Varbūt tas būs pēc visu kalnu pārkāpšanas
un visām izsāpētām sāpēm,
pēc ilgām šaubām un tukšajiem sapņiem,
ka neesam vieni,
jo tad,kad esam vieni,
visi ceļi ir aizsniguši,
visas takas aizaugušas,
Jo esam vieni.
[ ingrida_viksna ]
Vieni
Un kad visi ceļi būs aizsnigusi,
visas takas aizaugušas,
un upēs apsīkušas straumes,
tu atradīsi savu ceļu.
Varbūt tas būs pēc visu kalnu pārkāpšanas
un visām izsāpētām sāpēm,
pēc ilgām šaubām un tukšajiem sapņiem,
ka neesam vieni,
jo tad,kad esam vieni,
visi ceļi ir aizsniguši,
visas takas aizaugušas,
Jo esam vieni.
Un kad visi ceļi būs aizsnigusi,
visas takas aizaugušas,
un upēs apsīkušas straumes,
tu atradīsi savu ceļu.
Varbūt tas būs pēc visu kalnu pārkāpšanas
un visām izsāpētām sāpēm,
pēc ilgām šaubām un tukšajiem sapņiem,
ka neesam vieni,
jo tad,kad esam vieni,
visi ceļi ir aizsniguši,
visas takas aizaugušas,
Jo esam vieni.
[ ingrida_viksna ]
Tālāk
Laiks no mums nocērt
it kā roku,kāju–
pa gabalam vien
mums jāpamet
tie,kuŗus sirdis auļo
tālāk un tālak.
Tikai kādēļ
nekad,nekad reizē
nesatiekas
ilgas un piepildījums?
Laiks nocērt
it kā roku,kāju–
mēs auļojam tālāk.
Tas, kam sāpēja vakar,
smejas jau šodien,
un atkal cits kāds raud.
Laiks no mums nocērt
it kā roku,kāju–
pa gabalam vien
mums jāpamet
tie,kuŗus sirdis auļo
tālāk un tālak.
Tikai kādēļ
nekad,nekad reizē
nesatiekas
ilgas un piepildījums?
Laiks nocērt
it kā roku,kāju–
mēs auļojam tālāk.
Tas, kam sāpēja vakar,
smejas jau šodien,
un atkal cits kāds raud.
[ ingrida_viksna ]
Uguns un jūra
Mūžīga uguns un jūŗa!
Nekad mani nepacels dzīvības slieksnim pāri
Tik viegli,
Kā uguns un dūmi.
Uz akmens melna čūska
Uguni jūŗā kura,
Gaišads dienas un sapņus jaunus
Tāljam krastam būra – uguns un jūŗa.
Nosūbējis dzintara grauds,
Aplipis aļģēm,
Dzelmju dziļumos grimis,
Smiltīs
Un trūdos sakritušo tīklu
Režģos rimis –
Bet man visu laiku vēl lūpās
Garša sitas sūra:
Mani vēl gaida
Uguns un jūŗā. –
Mūžīgā uguns un jūŗa
Mūžīga uguns un jūŗa!
Nekad mani nepacels dzīvības slieksnim pāri
Tik viegli,
Kā uguns un dūmi.
Uz akmens melna čūska
Uguni jūŗā kura,
Gaišads dienas un sapņus jaunus
Tāljam krastam būra – uguns un jūŗa.
Nosūbējis dzintara grauds,
Aplipis aļģēm,
Dzelmju dziļumos grimis,
Smiltīs
Un trūdos sakritušo tīklu
Režģos rimis –
Bet man visu laiku vēl lūpās
Garša sitas sūra:
Mani vēl gaida
Uguns un jūŗā. –
Mūžīgā uguns un jūŗa
[ ingrida_viksna ]
Sniegs
Sniegs bij pārsnidzis pāri,
Pārsnidzis visam –
Rītdienas bailēm
Un vakardienas
Putniem, puķēm un bēdām. Sniegs bija pārsnidzis visam,
Tad vīrs ar sniega arklu
Ielauzās ielejā tīrā,
Ielauzās vasarā klusā
Un uzara putiņa vilni
Mirušo sapņu dusā,
Un visas sniegainās pļavas
Bij pēkšņī
Aizmirstas dzīvības pilnas:
Zilas un dzeltenas tulpes,
Blāvas galvas kauss,
Un kā lāstekas saltas
Pusmiegā, pusapņī,
Stingušas rokas
Pēdējā apkampienā
Duseja lamīgas
Dziļajā sniegā.
Sniegs bij pārsnidzis pāri,
Pārsnidzis visam –
Rītdienas bailēm
Un vakardienas
Putniem, puķēm un bēdām. Sniegs bija pārsnidzis visam,
Tad vīrs ar sniega arklu
Ielauzās ielejā tīrā,
Ielauzās vasarā klusā
Un uzara putiņa vilni
Mirušo sapņu dusā,
Un visas sniegainās pļavas
Bij pēkšņī
Aizmirstas dzīvības pilnas:
Zilas un dzeltenas tulpes,
Blāvas galvas kauss,
Un kā lāstekas saltas
Pusmiegā, pusapņī,
Stingušas rokas
Pēdējā apkampienā
Duseja lamīgas
Dziļajā sniegā.
[ ingrida_viksna ]
Gaisma
Vislielākā gaisma dzimst klusumā –
Aprimuša vēja šalkās,
Vārdos neizteiktos,
Un aizmiguša putna
Dziesmā.
Dzidrākā gaismā aust klusumā –
Vilnī, kas izskalots malā
Un ieniris smiltīs,
Rokās,
Kas paceļas glāstam, bet
Iekrīt tumsā. Balsī,
Kas aizsplūst elpā un nekad
Nepaceļas pāri
Lūpām.
Vislielākā gaisma dzimst klusumā –
Aprimuša vēja šalkās,
Vārdos neizteiktos,
Un aizmiguša putna
Dziesmā.
Dzidrākā gaismā aust klusumā –
Vilnī, kas izskalots malā
Un ieniris smiltīs,
Rokās,
Kas paceļas glāstam, bet
Iekrīt tumsā. Balsī,
Kas aizsplūst elpā un nekad
Nepaceļas pāri
Lūpām.
[ ingrida_viksna ]
Klusums
Pienāk laiks, pienak lielā klusuma laiks,
Kad dziļās sūnās ierokas kailās pēdas,
Un nedzird neviens, kā
Sirdzspukstos dun
Diļas, smagas bēdas,
Smaržīgs un smags,
Kā zaļā sūni vaigā
Iemītas pērnās vasaras
Gaišās, priecīgās pēdas.
Bēdās?
Jūs smejat un gavilejat,
Dziedat
Vai saviebjāt sejas,
It kā viss, kas gaŗām slīd,
Būtu tikai ātra putna skreja.
Pienāk laiks, pienak lielā klusuma laiks,
Kad dziļās sūnās ierokas kailās pēdas,
Un nedzird neviens, kā
Sirdzspukstos dun
Diļas, smagas bēdas,
Smaržīgs un smags,
Kā zaļā sūni vaigā
Iemītas pērnās vasaras
Gaišās, priecīgās pēdas.
Bēdās?
Jūs smejat un gavilejat,
Dziedat
Vai saviebjāt sejas,
It kā viss, kas gaŗām slīd,
Būtu tikai ātra putna skreja.
[ ingrida_viksna ]
Aicinājums
Jūs visi nāciet tik iekšā –
Jūs visi esiet viesi šai dīvainajā vietā:
Namā bez sienu.
Nāciet tik iekšā –
Pa durvīm,
Logiem,
Dēļu šķīrbām,
Skursteņi greizo –
Iekšā, tik iekšā,
Šai namā bez sienu.
Nāciet tik iekšā,
Un redzēsat visi,
Cik daudz un dīvainu telpu,
Slēpjas šai namā –
Namā bez sienu.
Jūs visi nāciet tik iekšā –
Jūs visi esiet viesi šai dīvainajā vietā:
Namā bez sienu.
Nāciet tik iekšā –
Pa durvīm,
Logiem,
Dēļu šķīrbām,
Skursteņi greizo –
Iekšā, tik iekšā,
Šai namā bez sienu.
Nāciet tik iekšā,
Un redzēsat visi,
Cik daudz un dīvainu telpu,
Slēpjas šai namā –
Namā bez sienu.
[ ingrida_viksna ]
Rakstu zīmes
Aiz klusiem logiem
Gul tālas dienas.
Uz pelēķas sienas
Zem blāvām papīra rozēm,
Uz tapešu atplēstām skrandām
Rādās rasktu zīmes –
Rakstu zīmes
Par kādas dzīves zīmes,
Naktīm un dienām:
par gaismas strēli
pāri pelēkām sienām
par sāpi asu,
kas atstāj it kā pirkstu nospiedumus,
it kā triepienus glumus
Aiz ātri skrejošā dienām.
Aiz klusiem logiem
Gul tālas dienas.
Uz pelēķas sienas
Zem blāvām papīra rozēm,
Uz tapešu atplēstām skrandām
Rādās rasktu zīmes –
Rakstu zīmes
Par kādas dzīves zīmes,
Naktīm un dienām:
par gaismas strēli
pāri pelēkām sienām
par sāpi asu,
kas atstāj it kā pirkstu nospiedumus,
it kā triepienus glumus
Aiz ātri skrejošā dienām.
[ ingrida_viksna ]
Atvadas
Lūk –
šī ir tā vieta,
kur reiz man bij stāvēt
degošām pēdām.
Kur reiz man bij smilkstēt
kā pamestam sunim,
kam iespēris saimnieks,
paejot gaŗām.
Šī ir tā vieta,
kur tagad vēl jūtu
smiltis, mitras asarām,
lipām pie pirkstiem.
Šī ir tā vieta,
kur atgriežos brinā –
vējš, dzēsni pelēcīgs,
aizslaukā pēdas.
Lūk –
šī ir tā vieta,
kur reiz man bij stāvēt
degošām pēdām.
Kur reiz man bij smilkstēt
kā pamestam sunim,
kam iespēris saimnieks,
paejot gaŗām.
Šī ir tā vieta,
kur tagad vēl jūtu
smiltis, mitras asarām,
lipām pie pirkstiem.
Šī ir tā vieta,
kur atgriežos brinā –
vējš, dzēsni pelēcīgs,
aizslaukā pēdas.
[ ingrida_viksna ]
Putns
Tai rītā aiz mana loga dziedāja putns,
Tikko atmodies putns,
atmodies putns,
vēl pirms rīta gaisma bij paspējusi
pašķirt lapas kokiem,
ziedus puķēm,
nobārstīt rasu no zara un
uzsmaidīt zemei.
Tai rītā aiz loga dzieāja putns,
sviezdams savas dziesmas gaviļu smailes
cauri pirmjai pirmsaules krēslai,
cauri plauktošo zaru čemuriem,
sviezdams savas dziesmas gaviļu prieku
kā pūkainas viņu šļakatas pretī
pirmjai rīta gaismai.
Tai rītā aiz mana loga dziedāja putns,
Tikko atmodies putns,
atmodies putns,
vēl pirms rīta gaisma bij paspējusi
pašķirt lapas kokiem,
ziedus puķēm,
nobārstīt rasu no zara un
uzsmaidīt zemei.
Tai rītā aiz loga dzieāja putns,
sviezdams savas dziesmas gaviļu smailes
cauri pirmjai pirmsaules krēslai,
cauri plauktošo zaru čemuriem,
sviezdams savas dziesmas gaviļu prieku
kā pūkainas viņu šļakatas pretī
pirmjai rīta gaismai.
[ ingrida_viksna ]
Vientulība
Lēnam visas lietas ievelkas sevī,
it kā blāvos,dziedošos gliemežu vākos.
Visas ēnas atkāpjas saules priekšā
un pazūd plūstošās smiltīs....
Lēnām vien visas lietas
izgaist un pazūd,
un tukšumā roka kāda trīsošiem pirstiem
tveŗ smilgas drebēšanu,
ēnu pāri pierei, lūpās slāpi:
–kur tu esi, kur slēpies?
Klusumā atbalss kliez:
–nav neviens.
Lēnam visas lietas ievelkas sevī,
it kā blāvos,dziedošos gliemežu vākos.
Visas ēnas atkāpjas saules priekšā
un pazūd plūstošās smiltīs....
Lēnām vien visas lietas
izgaist un pazūd,
un tukšumā roka kāda trīsošiem pirstiem
tveŗ smilgas drebēšanu,
ēnu pāri pierei, lūpās slāpi:
–kur tu esi, kur slēpies?
Klusumā atbalss kliez:
–nav neviens.
[ ingrida_viksna ]
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums
Lapa : 8 |