Vasaras bērnu nometne 2016
Biedrība Eurika, jau otro gadu, rīkoja vasaras nometne talantīgiem bērniem. Šovasar vadijām divas nometnes, kuras notika pateicoties mūsu atbalstītājiem.
DZEJĀ
A.Blokam
Vai sieviete – vien izejviela
Tām maigi mākoņainām dziesmām,
Tiem grēku ugunskuriem lieliem,
Kas gadsimtiem kā asins liesmo?
Kādēļ vien atspulgs paštaisītais
Uz baltās lapas deg un dzied,
Kādēļ tik dziļi iemīts mītā
Tas augums, kuru apskausiet...
Un kāpēc, kāpēc tikai sāpes
Un arī priekšnojautas, jūs,
Tai augstē ceļat klinšu kāpes,
Kur Mūžam Sievišķīgais plūst.
kas par to ka reiz asinis manas ir palaistas vējā
vējš tās aizraus līdz tevim un gailējošs pāri tev līs
tad es iešu
ar asinstraukiem
pie pudeļu pieņēmēja
un viņš pāris ābolus noskaitīs
TEV
Es izplēsu logu tai mājai
Un nēsāju visur sev līdz,
Jo viņā ir sastindzinājies
Tas vakars, tā nakts un tas rīts.
Es nomiršu, protams, zem sētas –
Šauj precīzi laika loks.
Vēl pēdējā stundā man, aptaurētam,
Kā svece degs galvgalī logs.
Un nesatiksimies. Bet mūsu nāves
Reiz satiksies.
Tās šķirtas vēl; līdz divu dzīvju skāriens
Tās kopā sies.
Lai savijušās mūsu nāves dzīvo,
Lai dara to, ko nevarējām mēs!
Vēl divas dzīvības pie šķirtiem galdiem dzīro,
Bet divām nāvēm
Piebīdīts
Viens krēsls.
TAVAS ACIS
Kad meistariem kreimeņu baltiem
Sāk zaļi velniņi rādīties,
Uz debesu Straupi
Tos nosūta dievs.
Un zeļļi vieni paši
Tad pūš tajos dvēseļu spoguļos dvašu.
Tāpēc savādu acu ir pilna Rīga.
Bet ne jau tik dīvaini pretmetīgu!
Ar divām izteiksmēm vien –
Kas tie par dvēseles spoguļiem?
Ne miņas, no pustoņiem,
Puķītēm, oglītēm.
Kaut migla nāktu –
Kā apskaidrība!
Vismīklainākais
Ir vienkāršība.
MEITENE
Kā debesīs uzvedas zvaigznes,
tā uzvedīsies reiz tu.
Un zvaigznes
uzvedas tāpat kā mazi bērni –
graiza visu,
kas gadās pa rokai.
Redzi –
redzokļiem sagraizītiem
aiziet tas,
ko par vīrieti sauc.
Reiz
tu uzvedīsies kā zvaigzne,
reiz,
kad tevi
par sievieti
nokristīs.
DIVI DZEJOĻI VIENĀ
I
Tavas kustības neapjaustās...
Visi mākoņi – akmens pret tevi.
Kurš tas dievs, kas tev neiedevis
Kaisles kustības, skaļi paustās...
Tās ir trīsas, ko ūdeņi pazīst.
Apses dvēsele, rītvēju dotā...
Dziļā dzelzs, kas nav pārtulkota
Kaisles klaji paustajā nazī.
II
Pāri pļavai, aiz vējdzirnavām,
Tur, kur māllēpeņu ka biezs,-
Aizstaigāsim līdz svaigumam tavam,
Kamēr kāds vēl nav ieradies.
Kamēr svaigums vēl savvaļā šalko
Un neviens tur nav ieradies,
Skrajā alksnājā atstāsim alkas
Dzīvi ciest.
Saldi uzšķērsta minūte,
Ieplesta plati;
Silta un guldzoša dzīle...
Kopā ar putniem slīd tavi mati
Pāri pār degošiem siliem...
Neaizvelcies ciet,
Minūte biklā,
Mirkļi vēl guldzot nes mani...
Lietus lāses uz loga stikla –
Sudraba zvani,
sudraba zvani...
Vēl kroplums tavs nav sakropļots līdz dailei,
Vēl parets ābeļzieds tev pirkstu galos gruzd,
Bet baltums nokauts jau... Un tev kā zeme – kailai
Un skaisti kroplai būt... Vien ābeļzieds – kā krusts...
PIE EZERA
nepiederošiem viļņiem
krastā ieeja aizliegta
viens vilnis ar lietavu caurlaidi tomēr
staigā pa pļavām
laivas saož tā viļņa smaku
un nemierīgi sarosās šķūņos
bet vilnis iebēg rudzos
un iznāk uz šosejas
dzeru asaras no tavām
miklām dūmakainām acīm
jūras bezgalīgais sāļums
aizgājis no asarām
manas lūpas
pamazītēm
dzesēs ezervilnis vēss
kamēr nakts mūs piemeklēs
VIEN TĀPĒC VIEN
Un visu nakti tava āda snieg
Uz zvaniem sarkaniem, līdz apklust siltās mēles.
Un rokām bridējām līdz sāpēm jāiestieg –
Vien tāpēc vien, ka mākoņi tā vēlas.
Ar žileti kā spārnu žilbinošu
Es šovakar pie tevis atlidošu.
Tu puķe dzelkšņainā, tu puķe nenodrāztā,
Vien žiletei tu ļausi sevi glāstīt.
Kā gribas nodrāztai – kā patiesība – būt
Šai saulē puķainajā ---------------------
TAVA ROKA
Nē, nemīl kuģi rotaļāties. Smagums
Tiem pielipis no viļņu vieglām spēlēm.
Tik smagi manam krastam piestāj roka,
Tā tava vieglā roka, vieglā, jūrassmagā.
To neizplēst no bangu dzīvās miesas,
Ik trīsā dzelmes tumšā smagme trīs,
Un līnijas uz delnas – nobrāzumi
No klinšu radzēm, viesuļiem un sēkļiem.
Tā roka jūrasbraucēja, tā tava vieglā roka.
JŪRAS ŪDENS
Džinsos un svīterī – aka,
Bet jūras ūdens guldz tajā
Trīsošs un nenosakāms.
Šalcošs – bez sastāvdaļām:
Kādas upes un teces,
Lāmas un novadgrāvji
Precīzi kādā secībā
Jūras ūdenī krājas?
Auguma dzīvajos grodos
Kā viņas dvēsele šalc!
Un tu nogaidies velti,
Ka līmenis balts
Glīzdainu tērci nodos.
no krasta atskaldījies krasts
starp vijolītēm izdīgst masts
krasts aizpeld
vai viņš par kuģi izliekas
uz kura natroži vien sliekas
to nevar pateikt
varbūt viņš pald kā parasts krasts
bet vējš to aizpūš neparasts
nav vēja
varbūt to mūsu ilgas dzen
ko viņā kaisījām nesen
krasts klusē
un aizpeld projām neizprasts
no krasta atskaldījies krasts
kā cilvēks
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums