Vasaras bērnu nometne 2016
Biedrība Eurika, jau otro gadu, rīkoja vasaras nometne talantīgiem bērniem. Šovasar vadijām divas nometnes, kuras notika pateicoties mūsu atbalstītājiem.
AIZSALUSĪ JŪRA
Ar jūru tāle notašķīta –
Tik brīnišķīgi bērnišķīga.
Lēnītiņām pret nakti tumst
Balts bezgalības saldējums.
Pār bezgalību bērnišķīgo
Šļūc mēness tā kā veca čība
Un noraugās, lai netiek mums
Balts bezgalības saldējums.
Un tas ir tas, kas acis kremta:
Mums zila bezgalība lemta
Kā nazis patvaldīgs spožs,
Kam pārvilkts baltums pārejošs.
Sprāgst vaļā durvis ledus pagrabiem.
Tu gribi mūžību – ej pasildies pie tiem.
Zem ziemas debesīm, zem zvaigznēs sazarotām
Kar kaklā mūžību kā striķa kaklarotu.
Un nodreb sirds, un drēbes nomet bailes.
Krist mūžībā kā izmisumā kailā.
Putenis ceļas, starojošs dadzis.
Dziļi dziļi zem lediem pārziemo sprādziens.
Ne jau kapeikai sanests un krāts –
Nesašķelts, vienotā gabalā.
Vēji pa stingušu klajumu slēpo.
Dziļi dziļi zem sniegiem ir sprādziens slēpies.
Ziemas miers, tas ir sprādziena miers.
Vēlā stundā tu redzi – ziemai noraso piere.
DECEMBRA AINAVA
Viss pārsālīti pavasarīgs:
Neviena viena, visi salīp –
Ar namu nams, ar jausmu jausma.
Un pašā ziemas viducī.
Tā tikai ziema pieprot līmēt.
Man viņā sevi nesazīmēt.
Mūs visus salipina sniegs.
Nevienam sevi nesasniegt.
Bet aiziet viens ar dvēseli kā cirvi.
Var būt, ka ciniķis, var būt, ka cīrulis.
Viņš ziemu cērt, un skaidras skaidas lec.
Bet vai mēs gribam tā – lai katrs sevi redz?
PRIEKŠPAVASARIS
Neveicas lietus, un neveicas sniegs,
Neveicas tveice un salna,
Piesargies – laiks šis ir neveiksminieks,
Veļas kā grasis no kalna.
Veļas no kalna un neveiksmes veļ
Tai uz tavējiem pleciem,
Tikai par to, ka tu uzaustošs ceļš,
Tevi ienīdīs neceļš.
Nesniedz tam roku – viņš nokodīs to
Drupaniem, čīkstošiem zobiem,
Nesniedz tam roku, bet pretī kod!
Tā, lai viņš zveldamies nodreb.
MARTA PADEBEŠI
Šalko mākoņos siena laiks,
Zaļas pļavas pār palāsēm jumjas.
Vējots priekšdienu atspulgums plaiksn
Pāri pēdējām zemes skumjām.
kā malki skrien mutē
un katrā mirdz birzs
man neatvilkt elpu
bet uzaust un dzist
ar muti no brīnumiem vaļā
zem Latvijas debesīm zaļām
Gar torni, gar augstuma tondevi troni
Nes meitene dvēseli, dvēseli trauslu.
Un trauslums,
Šis trauslums
Par ziedlapām kļūst
Un ap torni
Kā drīkstu
Atmirdz.
TRUBADŪRA DZIESMIŅA
Tālab puķes līst tavā sejā,
Tālab lietus tev aizstaigā garām,
Ka nekā mums nav abpusēja.
Miesas mieles bez kopsakara.
Tikai piedod, ka roku tev skūpstu,
Roku, kuras man sen jau nav līdzās,
To man piedod, ka muļķis es kļūstu,
Kļūstu muļķīgi cilvēkam līdzīgs.
no asinīm tevi es izsaiņoju
un tagad tu vari iet
no rīkles es tevi izskaņoju
bet viņa vēl tevi dzied
es pārgriežu rīkli pušu
ar kļavlapu pakritušu
bet rīkle kaut ko vēl gārdz
tavs nedziedināmais vārds
Pirmoreiz šoziem
Sasala kanāls,
Un tas nozīmē,
Ka no kallām -
Noēvelētām un noblietētām –
Uzcēla ledu
Debesu lietpratēji.
Būs kur skolniekiem paslidināties,
Būs kur ētikai nostiprināties.
Uz tā ledus,
Kas ētiku tura,
Iekursim divatā
Ugunskuru
Un uzliksim nakti
Par sidraba katliņu.
Rītā, kad gailītis
Sētiņā tecēs,
Kas zin – varbūt sakusīsim
Kopā, varbūt...
Viss bija zils, un negribējās cita.
Ar pātagu vējš lapu suņus sita.
Pa staru skrēja sirds un nepakrita.
Viss bija zils, un sārtojās vien tālē
No kaisām miesām celta katedrāle.
Bet nāca nakts un mīlas sviedru sāli
Par zvaigznēm izkaisīja debesīs...
Sniegs ir jāēd, kad Ņeva mirdz melna,
Tā ir puteņu viesmīlība...
Tavas skropstas atceras delna,
Kas pār smilgotām acīm slīda.
Kad no puteņiem pilsēta celta,
Divi aizbrienam – zāles stiebri.
Tikai sudrabs. Ne lāses zelta.
Valgans vakars sudrabā iebrien.
Sniegs ir jāēd, lai atcerētos,
Lai mēs atkal sudrabā bristu.
Zāļu stiebri, kas puteni iztur...
Sniega sāls pārslo atmiņu rētās.
MĒNESS IEDEGUMS
mēness gaismas iedegums
sēri staro tava āda
saulei jānoriet starp mums
jānoriet bez viena vārda
viss tavs kailums mēnesim
dāvāts sacerēts un veltīts
nozied saule iztālīm
un tu mēness gaismā celta
reiz no saules tikšu es
varbūt arī tikšu vaļā
tavas sejas tālienē
mēness gaismā
dzelkšņainajā
No tavām sejām izvēlos es vienu
Un turu zobos – tā kā irbi suns;
Kad saule lēks kā maldu vaduguns,
Tu trieksi nakti šo pret atšķirtības sienu.
Bet vienu seju – tā kā irbi suns...
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums