Lieliski jaunumi!
Lieliskas ziņas! Kopīgiem spēkiem tika ievākta nepieciešamā naudiņa elektriskajiem ratiņiem, lai Jānis varētu pārvietoties ārpus mājas! Mūs pārsteidza pavisam nesagatavotus, kad saņēmām zvanu no Inetas Kroderes, kura piedāvāja elektriskos ratiņus, kuri vairs netiek izmantoti!
Un es sajutu valganu vēju.
Tur, kur vītolus sacirta tumsa,
Dārzā piedrazotā un mēmā,
Tikko nācis no laiku klēpja,
Zaļus spārnus izpleta vējš.
Un es sajutu ļaužu dvašu
Smagi lidojam saltajā gaisā
Tur, kur vītolus sacirta tumsa,
Blakus mūriem, kur stāvēju es.
It nevienam vairs nebija dārzā.
Tikai valganā vēja spārni,
Nesot mirušo cilvēku elpu,
Smagi šalkoja pāri man.
Un pie mūra uzrakstu „Kino”
Dārzā piedrazotā un vecā
Lēni aizvērās laiku klēpis,
Un uz sejas man sasniga vējš.
aizlīp mute ciet ar vārdiem
atradās ar sairu medu
ko no iļģu stopiem vedu
cauri smilšu kalnu vārtiem
tās ir tādas jautras dziesmas
ko dzied aizgājēji dainās
saulē paguruši klaiņāt
novilkuši gudro miesu
pārāk dziļās nāves mirstam
vai neviens vairs nepieprot
viņā saulē uzdzīvot
stabulēt uz līksma prieka?
Pie dziestošas akas mēs sadūrāmies.
Pārāk daudz viņu bija pie akas.
Vēju kažokos, velēnu dūraiņos
Sveši ļaudis... Un kūtslopu smakas.
Sveši ļaudis. Viens spainis uz visiem.
Dzērām pārmaiņus – viņi un es.
Akā ūdens kā ugunskurs dzisa,
Vēlo dzērāju projām nest.
Tajā naktī nomira aka.
Kādēļ ļāva man reizē to apstāvēt
Svešie ļaudis no racēju slakas! –
Iedzīts rokā spalgs lāpstas dēsts.
tur klusums klāts ar sūbējumu vecu
un sauli sils ir pārmetis pār plecu
kā maisu kurā ražens gailis kurn
līdz mēness lec kā kuplas sievas gurns
kur atrast pasauli vēl taustāmāku
ko daba darina ar vemeistara māku
un mākonis kā paraksts gleznas stūrī
nav salasāms bez prāta sviedriem sūriem
ārs vārās žulgst un vērmeles lok ķipijiem
māls plaisā uzburdams un upēs sūņas rūgst
līkst liepzieds liess un medu neaplipis
un mākoņos no saules nenogrūst
ārs vārās rūgst un iebrien tavos audos
pa visām durvīm
ārs uz ceļiem lūgts
lieks dzīves mirklis
pirkts pa visu naudu
kā sienāžsiekala tavs dzīves mirklis rūgts
tikai bezdelīgas
tavu roku trīsas
tikai bezdelīgas
sārtā augstē nes
tavu roku senatne
sārtā augsnē stīgo
tavu roku senatne
tur virs Kurzemes
kumelīšu kumeliņā
viegli aizjāj mana elpa
silti mēnesstaru līņā
sārt blāzma ienāk telpā
visus nobrāzumus dziedē
mazā malka vieglā šalka
zvaigzne skujaina kā priede
izaug tumšā debess laukā
sijā auzas visas dziņas
kumelīšu kumeliņam
3 pilieni pilsētas – palienē šajā,
kur, gaisam sprēgājot griezīgā saulē, mūs uzlūko
tauriņi, pulsējot dzelmainiem spārniem pār kosu
austrunieciskajiem būvķermeņiem, kur sienāzis
izgriezts no akmeņa zaļa un aizpland
garām gar alatu dvēselēm slaikām , -
trīs pileini grīšļos
no skropstām
tev slīd.
RĪGĀ
Anatolam Imermanim
Mana asins lai staigā bez grožu
Pa šīm ielām, kur baloži šalc,
It nekad es tai neļaušu nožūt,
Akmens viesuļu iesiets un rauts.
Akmens viesuļu pasaulē ieviests,
Rīgas ķieģeļi dzīslās man plūst,
Staigā asinis kā ielas sieviete,
Katram logam deg viņas skūpsts.
Staigā asins bez kauna un goda,
Dara visu, kas mīlā mums ļauts,
Tikai tam viņa piede un noder.
...Pienāk mūris un asini sauc.
RUDENS
pārāk skanīgi āboli kļūst,
Pārāk ātri tos nospēlē vēji.
Vēlreiz, vēlreiz ir mūzikā jāsalūst
Visam tam, ko tu klusumā sēji.
Varenā rudenī, smagā un celnā,
Ar desmit muzicējošiem vējiem
Un tūkstoš ercenu lapām,
Gar ezeru – lietavu iemetēju,
Zem saules no vēsa kapara –
Varenā rudenī jāaiziet man
Pa sarkanu sarkanu ceļu,
Visgarām savādi peļķes tvan,
Man ejot.
Ar katru soli pa apveidam zūd,
Šļāc vilni viss nenoteiktais,
Es redzu, kā domas ceļmalā trūd,
Vien nojausmas izkļūst sveikā.
Bet ziema ar sudraba zīmuli stāv
Aiz nedēļām dīvaini dairām,
Ar sudraba skaidrību tālumā –
----------------------------------
lai vārdi krīt bez sakarības kailas
ar tādu svabadību dzīro lapkritis
lai pārstāj brīdinoša uguns gailēt
uz stundām nedaudzām
lai vārdi krīt bez sakarības kailas
un smagās ķēdes sairst puķu gredzenos.
lai vārdi krīt. tu izrauj mēli bailēm –
būt izsijātam brīvā lapkritī
Aiziet sienāzis, taurenis noriet,
Birzī izraudāts pēdējais bērzs.
Stārķu kores dzied dainas pie moriem,
Laikam tāpēc vairs nedziedam mēs.
Āram novilkta āda pār acīm.
Cīpslots klajums un krūmāju kauns.
Vēl ne sprīdis ar sniegu nav slacīts,
Zvaigžņu šļakatas debesīs kalst...
Tas tavs tīrums – bez dzīvības zibas.
Viena riekšava dzīvotgribas.
pirmais sniegs
liepas pārģērbjas
tā kā meitenes:
NESKATIES
Saputojas sārtens sniegs,
Cietā rūtī enkurojas
Acumirklīgs bruņinieks.
Saputojas sārtens sniegs.
Sniega burtus saburtojam,
Kurus rūtī vēji sviež,
Dzēš un aizvirpina projām.
Sniega burtu saburtojam.
Sniegi sevi mirklim šķiež
Neizšķērdētajā logā.
Vai tie gavilē vai cieš?
Sniegi sevi mirklim šķiež.
Mirkļa lakstīgala pogā.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums