Viss, kas salikts kopā, agri vai vēlu izjuks.

Neatrodamo kļūdu skaits ir bezgalīgs, pretēji atrodamajām kļūdām, to skaits, pēc definīcijas, ir ierobežots.

Spēlmanis

Pilnas kabatas tavu smieklu
Derībās neviens nezaudēs
Pusi dzīves es par tevi lieku
Gan jau spēlmanis sadzirdēs

Turu kā dārgumu kabatās to nieku
Kas man uzvarēt palīdzēs
Nejūtot tuvumā šo mazo prieku
Dzīve drīz sliktu joku izspēlēs...

”Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule. Neiekārtota pasaule.
“Pagaidi,” saka. “Pagaidi, pagaidi!”
Gaidu ilgi un smagi. Gaidu trolejbusa parādīšanos. Gaidu, kamēr kartupeļi izvārīsies.
Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.”
Pasaule dzīvo vienā gaidīšanā un vienā mudināšanā uz gaidīšanu. Māte gaida bērnu, skuķis gaida mīlestību,
nopelniem bagātais gaida ordeni, moceklis gaida atpestīšanu. Pagaidi, pacieties!
Un, kad tu cieties, tad apstājas laiks un kļūst – gaidīšana.
Katrs laika mirklis kļūst laisks, inerts tūļa. Viņš gaida nākošo mirkli, bet – ačgārni, kāpjamies atpakaļ.
Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam. Saka: pagaidi, rīts gudrāks par vakaru. Aiz
tā slēpjas tūļa – nedari šodien, ko var padarīt rīt. Tā atvelk rītdienu par vienu dienu atpakaļ.
Vai nākotne ir milzīgs vēzis, kas atpakaļkāpdamies rāpjas pie mums?
Vai iesim uz nākotni, vai nākotne nāks atpakaļ pie mums?
Pagaidi, nākotne pienāks klāt. Pagaidi, kad vārti skries ķert futbolbumbu un mērķis nāks šurp, lodi diedelēdams.
Pagaidi! Pacieties!
Pacieties. Necieties! Gaidi, un tavs laiks atnāks. Jā, tavs zārks atnāks. Tas jau nu atnāks. Un tevi aiznesīs atpakaļgaitā.
“Labs nāk ar gaidīšanu,” saka tautas sakāmvārds.

/Imants Ziedonis/

Pilsētas kapos nokritusi pasažieru lidmašīna. Glābēji jau atraduši vairāk nekā 2000 pasažieru līķus...

Bērziņam nozaga mašīnu, noindēja suni, pašu atlaida no darba. Bet viņa dzīve nebūtu tik rūgta bez rūgtās šokolādes “Extra”.

- Meitenīt, meitenīt! Uzdāviniet savu fotogrāfiju!
Meitene koķeti:
- Kādā nolūkā?
- Mans brālītis pokemonus krāj!

Sieva vaicā vīram:
- Vai tu pēdējoreiz baroji suni?
- Nu, laikam es.
- Lūk, tu baroji, tu arī apraksi.

- Mammu, ugunskurs var skraidīt pa pagalmu?
- Nē, protams, nevar!
- Tātad pagalmā vectētiņš nodega.

Uzraksts uz kapa pieminekļa:
- Ardievu, sešas neveselu matu pazīmes!

- Mīļā es visu nakti domāju par tevi!
- Nekas, ar jauno “Vaid” veļas pulveri visu var izmazgāt.

Naktī policijas iecirknī zvana telefons:
- Hallo, hallo, glābiet, palīdziet, sieviešu klosterī iekļuvis laupītājs!!!
- Tūlīt izbraucam. Kas zvana?
- Kā, kas? Laupītājs!

Pēc lēciena ar izpletni es beidzot uzzināju, no kurienes izdalās adrenalīns...

- Bērziņ, kāpēc jūs šorīt atnācāt uz darbu, jums taču šodien ir sievasmātes bēres?!
- Šef, sākumā pienākumi, pēc tam izklaide!

- Jānīti, nesit puisītim ar lāpstu pa galvu! Sasvīdīsi un saaukstēsies!