Tā klusām, lēnītēm zūd atvadoties vārds aiz vārda –

Kad šo sapni sapņošu,
Kad šo dziesmu dzirdēšu,
Būšu aizsapņojies –
Būšu aizdziedājies –
Galā.

Saki, kurā puķe tu esi, puķem ziedot,
Saki, kurā lakstīgalas dziesmā esi, lakstīgalām dziedot,
Saki, kuras zvaigznes stars tu esi man uz acu plaksta,
Saki, kas tev uz mana plaksta jāuzraksta?
Saki, kurā saullēktā tu esi un kurā rietu rietā,
Saki, ka tu gaidi mani visur, bet nevienā vietā.
Saki.

Rīta zvaigzne, aiznes mani nebeidzamā tālumā.
Tuvāki
tad būs man visi, tuvāks visiem būšu es –
nebeidzamā tālumā.

Ko mīlestība grib vēl dot,
Kad laika mirdzēšana dzēsta –
Ik pēdā, lūgšu, aizejot
Man naktsvijoles jāiedēsta.

Tu mēness gaisma, mēness gaisma vien,
Ar tevi aiziešana mani sien.

Ar zaļu lapu šalkām aizšalc mūžs:
Viens vientulīgi sajūtu to brīdinošās trīsas,
Kad nāk pēc ziemas garākās vai cīruļaini īsas.
Ar zaļu lapu šalkām aizšalc mūžs:
Var teikt –kā bijis esmu es, kā nebijis es esmu,
Kā aiznes mani sniegs un krāšņais lauks ar ziedu dvesmu,
Ar zaļu lapu šalkām aizšalc mūžs:
Vai roku dot? Jā. Kam? Kā atvadīties zaļo lapu spēlēs?
Es savu iznīcību teicu tūkstoš mīlestības mēlēs.

Neturiet mani, es būšu – aiziedams.
Ugunij sākums un zūdošam sniegam esmu –
Neatnākušu pasauļu un neatnākušu dievu dvesma.

Tēvs sedzies zaļām velēnām,
Iet vēji klusi pāri tām
Un zum:
Zem saules tukša vieta.

Ej viens tu laukā vagu dzīt,
Griež lemess puķes, zāle krīt.
Tik sirds
Jūt blakus tukšu vietu.

Es būšu visur…
Kā rasa ziedos,
Kā smarža kokos,
Kā vēsma baltās ābelēs.

No akmens torņa lēni zvana, zvana,
Un saule kapu laukā dvēseles gana.
Lēni, lēni zvana.

Bet diena ogu silos sārta riet.

Veļi paceļ egļu kārti,
Lēni veras kapu vārti.
Nāc.

Veļi paceļ egļu kārti,
Klusi veras kapu vārti. –
Eju. – Nevar. – Tumsa.

Kur tu aizsteidzies,
Mana dzīvīte, -
Saules miglājos
Izgaist ķīvīte.

Turiet mani, saknes,
Turiet, neturiet –
Cilvēks mūžīgs gājējs,
To še nevar siet.

Dun dobjas dzirnas debesīs,
Ur liktens mūžus maļ;
Kur cilvēks gaitu uzsācis,
Tur jāiet atpakaļ.

Vai nebūtība zvana,
Kam jāiet, tev vai man?
Jeb tā tik putna dziesma,
Kas noriebusi skan?

tāds likums – lapai birt;
kad augļi nobrieduši,
laiks tos no koka šķirt.