Tev mīlēt nozīmē piedzimt no jauna.
Tev mīlestība ir zināmas krāsas mirdzums, ko
tu reizēm pamanīji viņas acīs, un tu domā, ka
to būs tikpat viegli uzturēt kā lampas liesmu.
Dažbrīd visvienkāršākajiem vārdiem, liekas,
piemīt tāda vara un ir viegli uzturēt mīlestību.

Saprotu, ko nozīmē miers. Miers ir tad,
kad viss iekļaujas sevī. Ciema ļaudis atgriežas
mājās. Graudi saplūst klētīs. Un salocītā veļa
tiek nolikta skapjos. Miera laikā cilvēki zina,
kur atrast katru lietu. Zina, kur uzmeklēt
draugu. Zina, kur pārgulēt nakti. Ak vai!
Miers mirst, kad meti pārtrūkst, kad cilvēkam
vairs nav vietas pasaulē, kad cilvēks vairs nezina, kur meklēt tos, ko mīl, kad ģimenes
galva nav atgriezies no jūras.
Miers ir visās lietās saskatāmais veidols,
kad tās guvušas savu jēgu un vietu.
Kad tās kļūst par sastāvdaļu kaut kam
lielākam nekā pašas, līdzīgi zemes minerāliem, kad tie iekļaujas koka sulā.