Pieklājība rada un izsauc pieklājību.

Iedvesma - tā nav siļķe, kuru var iesālīt uz daudziem

gadiem.

Iedvesma un interese - ir viens un tas pats. Izvairīties

no patiesas iedvesmas ir tikpat grūti, cik izvairīties no

grēka. Patiesas iedvesmas gadījumā viss pazūd un paliek

tikai kas viens. Tapēc grēks ir sava veida iedvesma. Grēka

un iedvesmas pamatā ir arī tas pats. Pamatā atrodas

neviltota interese. Neviltota interese - tas ir galvenais

mūsu dzīvē. Cilvēks, kam zudusi interese pret visu, ātri

iet bojā. Pārāk vienpusēja un izteikta interese rada

pārliecīgu spriedzi cilvēka dzīvē - vēl nedaudz, un

cilvēks sajūk prātā. Nav cilvēka spēkos izpildīt

pienākumu, ja viņam pret to nav patiesas Intereses. Ja

cilvēka patiesā Interese sakrīt ar viņa pienākuma ievirzi,

tad šāds cilvēks kļūst dižens.

Bez iedvesmas mūsu dvēseles spēki iemieg. Tie ir kā iekurs

mūsos, kas gaida dzirksteli.

Iedvesma nav nekas cits, kā stāvoklis, kurā atrodošais ir

pilnībā priekšmeta pārņemts, pilnībā tajā iegājis, un

neradīs mieru tik ilgi, kamēr netiks rasta tam atbilstoša

mākslinieciska forma, kas tiks kaldināta, kamēr netiks

novesta līdz pilnībai.

Nekas tā neiedvesmo, kā sava stāvokļa bezcerīguma apziņa.

Iedvesma - ātri veikts aprēķins.

Magnēta spēks tiek nodots no dzelzs dzelzij līdzīgi tam,

kā mūzas radīta iedvesma caur dzejnieku un aktieri tiek

nodota klausītājam.

Mums ir nepieciešama cerība. Darboties, dzīvot bez cerības

sniedzas pāri mūsu spēkiem.

Iedvesma ir gara noskaņojums dzīvai iespaidu uzņemšanai un

attiecīgi ātrai jēdzienu apguvei, kas arī veicina to

izskaidrošanu.

Kritiķi jauc iedvesmu ar sajūsmu.

Iedvesma - viešņa, kas nemīl apciemot slinkos.

Iedvesma rodas vienīgi no darba.