Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Pavasara Māras diena
Neskatoties uz to, ka latviešu svinamo dienu sarakstā jau ir Māras diena, ik gadu 25. martā tiek godināta Pavasara Māra. Šī diena dēvēta arī par Kāpostnīcu, Kustoņu Māru vai Atmodas dienu. Šī diena simboliski iezīmē laiku, kad no ziemas miega sāk mosties dzīvnieki, kukaiņi.
Uzskatīja, ka šajā dienā agri jāceļas, lai lielākais no meža dzīvniekiem, kas ziemu pavada miegā, to neatdod tam gulētājam, kurš 25. martā pēdējais pieceļas augšā. Tāpat ticējumos teikts, ka Pavasara Māras dienas rītā jāmazgājas avota ūdenī pirms saullēkta, lai veselība būtu laba un stipra, savukārt sejas krāsa – balta.
Ņemot vērā to, ka tā tiek dēvēta arī par Kustoņu dienu, bez uzmanības nedrīkstēja atstāt arī mājlopus – bija jāizslauka kūts un staļļa griesti un sienas, tā dzīvniekus pasargājot no uzmācīgām mušām vasaras karstumā. Savukārt mājās nedrīkstēja neko ienest no meža, lai nebūtu čūsku. Lai labi aug āboli, šajā datumā izrotā ābeles, arī citus kokus nedrīkst ne cirst, ne zāģēt, ne griezt, jo tieši 25. martā – Māras dienā tie jūtot sāpes, kas tiem tiek nodarītas.
Par Kāpostnīcu šo dienu dēvē tāpēc, ka paražas nosaka, ka 25. martā nedrīkst istabu slaucīt, arī šūt un adīt nē, lai tārpi kāpostus neizgrauztu.
Vienlaikus šie bija arī Uguns svētki, ugunij par godu pirmo reizi gadā vakariņas ēdot saules gaismā, tā simboliski ļaujot tai atpūsties pēc garajiem un tumšajiem ziemas vakariem. Turklāt uguni nededza līdz pat nākamajiem svētkiem – Labrenča dienai, uzskatot, ka pretējā gadījumā rudzi pūšot.
Ko ēd: Māras dienas svētku galdam klātajam galdautam bija jābūt Māras krāsās – baltā vai melnā. Galdā likti ūdens kliņģeri, dažādi piena ēdieni - piena klimpu zupa.
Ticējumi:
Māras dienas vakarā meitām žagaros jāguļ, lai tām pa vasaru puiši nāktu.
Ja Māras nakts un diena ir skaidra, un ja dienā spīd saule, būs auglīgs gads un laba pļauja.
Ja Māras naktī salst, sals vēl četrdesmit naktis.
Ja Māras dienā tin kamolus, būs labas kāpostu galvas.
Māras dienā skaidas jānes uz kūtsaugšu, tad vistas daudz olu dēs.
Svētki tautasdziesmās:
Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.