Jurģi / Ūsiņi

Jurģu diena ir 23. aprīlis – šo dienu uzskata par vasaras un ziedoņa sākumu, līdz ar to šajā datumā senlatvieši mēģināja vismaz uz īsu brīdi izlaist ārā lopus – tā bija pirmā pieguļas diena pēc ziemas. Šī diena mūsu senčiem bija īpaša ar to, ka tajā kalpi varēja izbeigt līgumus ar saviem saimniekiem un meklēt citas mājas, kur kalpot. Ja Jurģi iegadījās sestdienā, uzskatīja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana. Tāpat tradīcijas noteica, ka pirmo reizi iebraucot pie saimniekiem, mājā bija jāieiet no rīta puses, bet projām braucot nav jāsaka ardievas, jo citādi jaunā vietā nebūs laimes. Turpretī, ja kāds uz jauno vietu ejot, veco atstājis neslaucītu, uzskatīja, ka tas atstāj tur savu svētību. Istaba bija jāizslauka arī jaunajās mājās ieejot, lai nebūtu jāķildojas ar citiem mājiniekiem.

Vēl viena paraža noteica, ka tad, ja kādās mājās kalpu ieved ar baltu zirgu, viņš tajā gadā apprecēsies.

Tāpat ap šo laiku sākušies pavasara aršanas darbi, kas nozīmēja vēl vienu papildus ēdienreizi līdzās ierastajām brokastīm, pusdienām un vakariņām – launagu.

Šajā dienā godina zirgu patronu, ko mēdz dēvēt par Jurģi, Juri, Ģurģi, Ūsiņu vai Ūziņu. Sentēviem viņš bijis arī gaismas dievs, dzīvības devējs, kā arī kārtības uzturētājs sadzīvē. Ūsiiņš ir arī Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis un Saules kalps. Tā kā Ūsiņam ziedot drīkstēja tikai cienījamākie, var secināt, ka viņš bijis augstu stāvošs dievs. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ viņš dainās saukts arī par Dieviņu.

Viena no būtiskākajām Jurģu dienas tradīcijām paredzēja visu lietuvēnu un ļauno garu dzīšanu laukā no mājas, bet tikpat izplatīta bija arī gaiļa kaušana, lai veicinātu labklājību mājsaimniecībā. Vienlaikus uzskatīja, ka šī ir linu sējamā diena, savukārt citus darbus nedrīkstēja darīt – ne adīt, lai aitām nedzimst ragaini jēri, ne dziju tīt, lai govis nebaidās, ne arī lamāties vai kauties – lai pērkons Pērkondienā nenosper.

Ko ēd: Jurģu dienā brūvē alu, kauj cūku, gaili, vāra olas un cep plāceņus. Tāpat ēd bietes, burkānus, kāļu un kartupeļus, kā arī gaļu, lai tās pietiek visam turpmākajam gadam.

Ticējumi:

Jurģu dienā nedrīkst svešiem neko dot, lai tie neaiznestu līdzi mājas svētību.

Jurģu dienā saldena putra jāvāra, tad mājās būs saticība.

Jurģu dienā lopi jādzen pirmo reizi laukā, tad tie visu vasaru izturīgi.

Ja Jurģa naktī ir salna, tad rudenī agri nāk salnas.

Ja dzeguze pirms Jurģiem kūko, būs silts pavasaris.

Svētki tautasdziesmās:

Jurģīts jāja Jurģu nakti

Sirmu, bēru kumeliņu,

Lai bij’ laba vasariņa,

Kumeliņiem barībiņa.