Pūpolsvētdiena

Pūpolu svētdiena, tautā saukta arī par Pūpolnīcu, ir svētdiena nedēļu pirms Lieldienām. Šajā dienā mājinieki viens otru pašā rīta agrumā per ar pūpoliem, sakot „Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” vai „Audz apaļš kā pūpols!” Šim teicienam ir arī citas – daudz un dažādas variācijas, savukārt tiek uzskatīts, ka ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliekot resnas.

Ko ēd: Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu putraimu, kā arī putraimus ar zirņiem.

Ticējumi:

Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Pūpolsvētdienā nedrīkst sukāt matus, tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.

Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs.

Pūpolsvētdienā nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.

Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.