Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Baltu vienības diena
Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni.
13. gadsimtā Baltijas zemēs iebruka krustneši no Rietumeiropas, - ordenim un bīskapam izdevās pakļaut igauņu un lībiešu zemes, kā arī lielāko daļu latgaļu zemju, Savukārt 13. gadsimta 30. gados iekarota Kursa un Zemgale. 1236. gadā plaši krustnešu pulki nepacietīgās alkās sirot un laupīt ieradās Rīgā, laupīt un dedzināt bija plānots arī zemaišu zemēs, tāpēc 2000 – 3000 vīru lielais karaspēks gatavojās iekarot Lietuvu.
Taču žemaiši bija izstrādājoši plānu vācu sakaušanai – ņemot vērā, ka karavīra svars kopā ar bruņām pārspēja 150 kilogramus, krustneši ar zirgiem tika ielenkti purvainā apvidū, kur viņiem būtu grūtāk cīnīties. 22. septembrī, kad krustneši gribēja atstāt nometni, izrādījās, ka tā ir lietuviešu ielenkta – tā nu sirotājiem nebija citas izvēles, kā karošana pavisam neizdevīgā vietā. Lietuviešiem cīņā pievienojās arī zemgaļi, bruņoti ar zobeniem, šķēpiem, lokiem un kaujas cirvjiem.
Nonāvējot zirgus vai tiem iestiegot purvā bruņotie krustneši kļuva par kājniekiem, kam smagās bruņas turklāt arī traucēja bēgt. Lietuviešiem izdevies nogalināt aptuveni 50 ordeņa brāļus.
Vēstures pētnieku vidū nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otras daļas domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.
1973. gadā, godinot baltu tautas vēsturi, netālu no Šauļiem Lietuvā atklāts Saules kaujas piemineklis.
Kā atzīmē: Dažādi piemiņas pasākumi šajā datumā notiek gan Jonišķu rajonā Lietuvā pie Saules kaujas piemiņas akmens, gan Latvijā, pasākumos uzstājoties Latvijas un Lietuvas valsts amatpersonām un diplomātiem. Pasākumu laikā tiek teiktas svinīgas runas par baltu tautu vienotību, dejotas latviešu un lietuviešu tautas dejas, dziedātas tautas dziesmas.