Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Ribentropa – Molotova pakta) noslēgšanas diena

1939. gada 23. augustā tika noslēgts Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums, kam klāt bija pievienots slepens protokols  par Austrumeiropas sadali lielvaru interešu zonās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvija, Lietuva un Igaunija tiek pievienotas Padomju Savienības ietekmes sfērai.

Tendences paplašināt savas teritorijas PSRS ārpolitikā parādījās jau 20. gadsimta 30. gados un lai savus mērķus īstenotu Padomju Savienība bija gatava sadarboties pat ar hitlerisko Vāciju, Lai gan iepriekš ideoloģisko pretinieku – nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības starpā nebija saskaņas, mērķu sasniegšanai abu valstu attiecībās notika pārmaiņas, tām uzsākot ekonomisko sadarbību.

Tieši pakts par Austrumeiropas sadali interešu zonās bija nozīmīgākais pavērsiens abu valstu līdz šim pretrunīgākās attiecībās. 1939. gada 23. augustā Maskavā, Kremlī no Vācijas puses to parakstīja ārlietu ministrs Ribentrops, bet no PSRS puses – ārlietu komisārs Molotovs. Slepenais pro0tokols paredzēja Polijas un Baltijas valstu sadalīšanu starp abām lielvalstīm. Nesaskaņas radās pie jautājuma par Latvijas pievienošanu vienai vai otrai ietekmes sfērai, - Hitlers vēlējās par robežu noteikt Daugavu, savukārt Staļinu interesēja Latvijas neaizsalstošās ostas Liepājā un Ventspilī, kas nozīmēja visas Latvijas pāriešanu Krievijas ietekmes zonā. Par lielu pārsteigumu Staļinam, Hitlers šādam nosacījumam piekrita.

Šis pakts izrādījies prettiesisks un cinisks izlīgums uz citu valstu rēķina, pamatojoties uz kuru Vācija varēja uzbrukt Polijai, tādējādi 1939. gada 1. septembrī aizsākot Otro pasaules karu.

Kā atzīmē: Šī notikuma 50. gadadienā – 1989.gada 23. augustā, parādot visai pasaulei vēlēšanos atgūt neatkarību Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās veidojot līdz šim nepieredzētu akciju – Baltijas ceļu. Dzīvā cilvēku ķēde stiepās 600 kilometru garumā – no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Līdzīgas akcijas mēģināts veidot un „atdzīvināt” arī citus gadus.