Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena

Šī svētku diena ik gadu tiek atzīmēta 21. augustā, atminoties 1991. gada notikumus, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par Latvijas Republikas statusu, tādējādi pasludinot valsts neatkarību de facto.

Kad 1985. gada 11. martā par PSRS jauno līderu ievēlēja tolaik gados jauno Mihailu Gorbačovu, Padomju Savienībā iestājās jauns perestroikas jeb pārbūves kurss, kas nozīmīgas demokrātijas un atklātības vēsmas ienesa arī Baltijas valstu politikā. Tā, piemēram, 1987. gada 14.jūnijā – 1941. gada deportācijas gadadienā ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika cilvēktiesību aizstāvju grupa „Helsinki 86”. Tā paša gada 23. augustā minētā aktīvistu grupa organizēja protesta akciju pie Brīvības pieminekļa, un lai arī pēc šādām akcijām, 18. novembrī Brīvības pieminekli aplenca daudz miliču, cilvēki vairs tik ļoti nebijās uzvilkt mastā sarkanbaltsarkanos karogus, iedegt sveces un nolikt ziedus tautai nozīmīgākajās piemiņas vietās.

Laikam ritot oficiālā vara atļāva lietot Latvijas karogu, kā arī nolikt ziedus piemiņas vietās un šķēršļi vairs netika likti arī demonstrācijām tautai būtiskos vēsturiskajos datumos. 1989. gada maijā tika pieņemts valodas likums, kas latviešu valodu pasludināja par Latvijas valsts valodu, savukārt jau jūlija beigās pieņemts likums par valsts suverenitāti un ekonomisko pastāvību.

1989. gada 23. augustā visās trīs Baltijas valstīs norisinājās vēl nepieredzēta akcija – cilvēku sadošanās rokās, veidojot Baltijas ceļu, PPSRS valdība izteica asu nosodījumu par šādu „nacionālo histēriju”. Kad 1991. gada janvārī OMON kaujinieki pārgāja uzbrukumā, ieņemot Latvijas Iekšlietu ministriju, kā arī akcijas laikā nogalinot vairākus cilvēkus, Latvijā iesākās brīvības cīņu kulminācijas punkts – tika celtas barikādes. Tikai tā gada 21. augustā Augstākā padome beidzot paziņoja, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kur suverēnā vara pieder tautai un kuras valstisko statusu nosaka 1922. gada 15.februārī pieņemtā Satversme.

Kā atzīmē:  Ik gadu 21. augustā lielākajās vadošo konfesiju baznīcās notiek ekumeniskie dievkalpojumi un aizlūgumi par Latviju, kā arī ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa ar augstāko valsts amatpersonu un ārvalstu diplomātu piedalīšanos. Tāpat pasākumos piedalās toreizējie Augstākās padomes deputāti, kas pirms tik daudz gadiem nobalsoja par Latvijas neatkarību. Visas dienas garumā lielākajos teātros, koncertzālēs un kultūras namos norisinās svinīgi pasākumi un koncerti ar vietējo mākslinieku piedalīšanos. Šajos koncertuzvedumos neizpaliek arī Latvijā pazīstamu komponistu skaņdarbu atskaņošana.