Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

Šo atceres dienu ik gadu atzīmē 4. Jūlijā, pieminot šī datuma notikumus 1941. gadā, kad tika nodedzināta Rīgas ebreju sinagoga Gogoļa ielā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem.

Statistikas dati liecina, ka ebreji Latvijā dzīvojuši jau 18. gadsimtā – 1728. gadā tādas bija 19 ģimenes jeb aptuveni 60 cilvēku, bet 1811. gadā – jau 736 ebreji. Savukārt 1897.gadā Latvijā dzīvoja jau 142 000 ebreju. Pirmajā pasaules karā to skaits Latvija saruka gandrīz uz pusi, bet Otrā pasaules kara priekšvakarā sasniedza 100 000.

Lai arī ebreji, kā arī citi mazākumtautību pārstāvji cieta arī no Staļina represijām, īpaši nežēlīga bijusi nacistiskās Vācijas attieksme. Nacionālsociālisma ideoloģija ebrejus uzskatīja par galvenajiem ģermāņu rases ienaidniekiem. Minētā ideoloģija paredzēja visu žīdu, čigānu, gara slimnieku, mazvērtīgu aziātu, komunistisko organizāciju dalībnieku un pretsabiedrisku elementu summāru iznīcināšanu.

1941. gada jūnija beigās vācu karaspēkam ieņemot Rīgu, sākās arī nežēlīga ebreju iznīcināšana. Tos apcietināja, nošāva, kā arī izsūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Šo akciju ietvaros tā gada 4. jūlijā sinagogā Gogoļa ielā daudzi ebreji tika sadedzināti dzīvi.

Tā, piemēram, līdz 1941.gada 9.novembrim Daugavpilī triju dienu laikā tika nošauti1134 ebreji, Rīgā – 27 800, bet Liepājā – 2350 cilvēki.

Pieskaitot tos vairāk nekā 300 ebrejus, ko līdzcietīgi latvieši slēpuši visu vācu okupācijas laiku, izdzīvojusi vien neliela daļa ebreju – drusciņ vairāk par tūkstoti.

Kā atzīmē:  Pret ebreju tautu vērstajās represijās cietušos ik gadu 4.jūlijā cilvēki piemin Rīgā, Gogoļa ielā pie Memoriālā ebreju tautas genocīda upuru piemiņai. Vienlaikus šajā dienā tiek godināti arī visi ebreju glābēji, līdzcilvēki, kas, riskējot ar savu dzīvību savās mājās slēpuši ebrejus. Šādiem cilvēkiem par godu blakus sinagogas drupām atklāts piemineklis, uz kura iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kas no nāves izglāba vairāk nekā 400 ebreju.

Atceres pasākumā piedalās gan visi interesenti un tie, kurus tā laika notikumi neatstāj vienaldzīgus, gan valsts augstākās amatpersonas, ārvalstu vēstniecību pārstāvji un ebreju kopienu līderi.