Eiropas diena

Eiropas Kopiena 9. maiju pasludināja par Eiropas dienu 1986. gadā, Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana 100. dzimšanas dienā, tādējādi godinot politiķa ieguldījumu Eiropas apvienošanā.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Eiropa pārdzīvojusi divus karus, drīz vien pēc Pirmā pasaules kara tā tika ierauta Otrajā pasaules karā, līdz ar to nav brīnums, ka šī reģiona valstis vēlējās veidot tādu attiecību politiku, kas nepieļautu atkārtotu konfliktu izcelšanos nākotnē. Politiķi saprata, ka attiecībām starp Eiropas valstīm turpmāk jābalstās uz vienotām interesēm un mērķiem, turklāt neviena no valstīm nedrīkst palikt ārpus šīm attiecībām, jo pretējā gadījumā tā var kļūt pārējām bīstama, radot draudus to drošībai.

Turklāt līdzās iecerēm nosargāt drošību, katra no valstīm vēlējās pēc iespējas ātrāk novērst kara postījumus un tā radītās sekas, atjaunot sagrauto ekonomiku. Tas bija vēl viens vienojošs aspekts, kas lika Eiropas valstīm sadarboties, liekot pamatus ekonomiskajai sadarbībai starp Eiropas valstīm.

Lielu ieguldījumu Eiropas saliedēšanā devis tieši Šūmans, paužot uzskatus, ka liela loma Eiropas atjaunošanā un kara seku pārdzīvošanā būs tieši Vācijas un Francijas savstarpējām attiecībām. Tieši viņš bija tas, kurš Vācijai, Francijai un citām Eiropas valstīm piedāvāja koncentrēt ogļu un tērauda resursus vienuviet, tā veicinot reģiona valstu ekonomisko izaugsmi. Īstenojot Šūmana plānu, 1951. gadā dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.

Savukārt 1957. gadā tika radīta Eiropas Atomenerģijas kopiena un Eiropas Ekonomiskā kopiena. Desmit gadus vēlāk šo kopienu izpildinstitūcijas apvienojot ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienu tika izveidota Eiropas Kopiena.

Dažus gadus vēlāk – 1972. gadā Briselē, parakstot vienošanos, tika nolemts, ka Eiropas Kopienā tiek uzņemta arī Lielbritānija, Īrija, Dānija un Norvēģija. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākums norvēģu referendumā nobalsoja pret pievienošanos Eiropas Kopienai, Norvēģija palika tās ārpusē. 1981. gadā kopienai pievienojās Grieķija, bet piecus gadus vēlāk – arī Spānija un Portugāle.

1991. gada decembrī Nīderlandē, Māstrihtā, Eiropas Kopiena pārtapa par Eiropas Savienību, tādējādi vēl vairāk stiprinot dalībvalstu savstarpējās attiecības.

1995. gadā Eiropas Savienībai pievienojās arī Somija, Zviedrija un Austrija.

Piektās paplašināšanās laikā – 2004. gadā Eiropas Savienībā iestājās arī Latvija, Lietuva, Igaunija, Malta, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Kipra.

Kā atzīmē: Šajā dienā galvaspilsētas parkos un Latvijas pilsētu laukumos norisinās dažādi pasākumi un koncerti, kas veltīti Eiropas Savienības tēmai, kā arī lai atzīmētu Latvijas pievienošanos savienībai. Dažādus tematiskus pasākumus visas nedēļas garumā, ko mēdz dēvēt par Eiropas nedēļu, parasti organizē Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā.