Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

Valsts Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu svin 4. maijā – atzīmējot Latvijas neatkarības pasludināšanu no Padomju Savienības 1990. gadā, par ko Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vadībā nobalsoja 138 deputāti. Pirms tam zāli atstājot 57 deklarācijas pretiniekiem, kas pārstāvēja frakciju „Līdztiesība”.

4. maija notikumu pirmsākumi meklējumi jau 1989. gadā, tautas nacionālās atmodas kustībai – Tautas frontei ejot pretī pilnīgai valstiskās neatkarības atjaunošanai. Lai arī PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs rosināja Latvijai atjaunot valstisko suverenitāti saskaņā ar PSRS likumiem, Latvijas Tautas fronte tā nebija ar mieru.

Līdz ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, valsts atguva oficiālo nosaukumu „Latvijas Republika”, kā arī vienlaikus tika atjaunoti svarīgākie 1922. Gadā pieņemtās Satversmes panti.

Pieņemot vēsturiski tik nozīmīgo deklarāciju, ar ovācijām un gavilēm deputātiem atbalstu pie Saeimas ēkas izteica liels skaits Latvijas iedzīvotāju. Turklāt ļoti daudz cilvēku notiekošo vēroja savu televizoru ekrānos. Kopumā 1990, gada 4. maijs Latvijas iedzīvotājiem bija prieka, aizkustinājuma un gaviļu pilna diena.

Kā atzīmē: Mūsdienās attieksme pret šo dienu nav vienprātīga – ir cilvēki, kuri to atzīmē un godina, bet ir arī tādi, kam šis datums sagādā sarūgtinājumu un vilšanos. Lielākā daļa šādu cilvēku ir vecāka gada gājuma, vairums no tiem pirms daudziem gadiem – 1990. gada 4. maijā bija starp tiem iedzīvotāju tūkstošiem aiz laimes un prieka raudāja, skatoties Augstākās padomes sēdes tiešraidi televizoru ekrānos vai izkliedza ovācijas un gaviles deputātiem pie parlamenta, bažīgi un raižpilni skaitot līdzi katrai balsij, kas nodota par deklarācijas pasludināšanu. Šodien daļa šo cilvēku apgalvo, ka tolaik ar Latvijas neatkarības atjaunošanu tiem saistījās pavisam citas cerības un arī nākotni tie gaidīja pavisam citādu, nekā tā ir šobrīd. Sociālās problēmas, politiskā un ekonomiskā situācija valstī liek viņiem izjust rūgtumu par šodienas situācijas kraso atšķirību no tā laika sapņiem, plāniem un cerībām.